02.12.17

Klosteres muiža (Klosteres-Aizputes muiža, Kloster-Hasenpoth)

                                     (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


“Kurzemes vārds”1938.gadā raksta: “Ordeņa laikā Aizpute stipri uzplauka, pateicoties ērtai satiksmei pa Tebras upi ar Baltijas jūru, tā kļuva par tirdzniecības centru, kam 1378. gadā Kurzemes bīiskaps Otto piešķīra pilsētas tiesības. Cauri Aizputei virzījās arī senais Rīgas — Karalauču tirdzniecības ceļš. Aizpute jau no 1425. gada bijusi Kurzemes bīskapa rezidence un Piltenes valstiņas galvaspilsēta. Klosteres muižas pagalmā vēl tagad saskatāmi katoļu bīskapa pils pamatakmeņi; pils nopostīta katoļu bīskapu vajāšanas laikā. Ap 1484. gadu Aizputē nodibinājās franciskāņu sieviešu klosteris, kam gan nebija visai ilgs mūžs; kādā mīklainā ugunsgrēka 16. gs. uzliesmojušās reformācijas laikā tam bija jāpazūd. Klosteris atradies tagadējā Klosteres muižā un bijis savienots ar ordeņa pili caur apakšzemes eju, kas gājusi pat zem Tebras upes gultnes. Leģenda stāsta, ka eja noderējusi ordeņbrāļu aizliegtajiem «svētceļojumiem» pie klostera daiļajām iemītniecēm — klarisām, kas savu svētlaimību gaidījušas ne no augšas, bet gan no tumšās ejas. Arīi rakstnieks Janševskis zīmīgi tēlo šo mūķeņu «grēku darbu». Kad klostera priekšniece uzzinājusi par apkaunojumu, nekavējoši pavēlēts eju aizbērt. Mūķenēm šis apstāklis šķita visai traģisks, tās nemitīgi raudājušas tā, ka no viņu asarām izcēlies avotiņš, kas vēl tagad spirdzina Klosteres muižas iemītniekus. Daudz strādāts, lai atrastu eju, bet panākts nav nekas, gan atrakti četrstūraini kambari ar iedobumiem, kas, domājams, kalpojuši vergu un zemnieku spīdzināšanai.”
18. novembrī Klosteres muižā pie Aizputes notikusi lielāka zādzība. Bijušās Klosteres muižas centra īpašniekam Meijeram Hirkam no rakstāmgalda atvilktnes nozagti ls 1500. Uz aizdomu pamata apcietināta Hirka kalpone vācu koloniste Zinne un viņas brālis. (no  1936.gada laikraksta “Kurzemes vārds”)
  

Adrese: Aizpute, Kuldīgas iela pie Aizputes pilsētas robežas