13.gadsimtā Rauna bija pazīstama kā
nozīmīgs politiskais centrs ar spēcīgi nostiprinātu pilskalnu – Tanīsa kalnu.
Te cauri gāja arī nozīmīgs tirdzniecības ceļš, kas veda uz Pleskavu. Tāpēc
Rīgas arhibīskaps uzskatīja šo par nozīmīgu vietu, kur būvēt mūra pili un
baznīcu. Priekšstatu par senāko Raunas baznīcu sniedz J.H.Kelča 1691.gada
uzmērījuma zīmējums. Tā bijusi vienjoma. Livonijā 13.gadsimta baznīcām mūrēti
torņi ir izņēmums. Raunas baznīcas tornis celts vienlaicīgi ar baznīcu. Līdz
16.gadsimtam un Baltijas reformācijai tā bija katoļu baznīca, bet vietējo ļaužu
apziņā tajā vēl ilgi savijās luteriskās un katoliskās tradīcijas.
No 1936. līdz 1937.gadam arhitekta Pētera
Kundziņa vadībā veikta nozīmīga baznīcas pārbūve, jo bojāta jumta seguma dēļ
bija citušas jumta un griestu konstrukcijas. Bija pat ierosinājums baznīcu
slēgt. Izlaužot baznīcas ziemeļu sienu, izbūvēja izvirzītu ēkas daļu ar
atsevišķu pārsegumu altārim. Agrāko altāra telpu atdalīja no baznīcas un
pārvērta par kapliču. Draudzes telpai izbūvēja šķērskorpusu, tādējādi baznīcas
centrālo asi pārorientējot ziemeļu-dienvidu virzienā. Būvdarbu laikā no
uzslāņojumiem atbrīvoja plienakmenī kaltos ciļņus pie torņa ieejas (“Ādams un
Ieva”) un pie dienvidu ieejas (“Kristus pie krusta”). Būvdarbi izmaksājuši
40 000 latus.
Baznīcas pastāvēšanas laikā bijušas 5
ērģeles. Pirmās 1721.gadā dāvināja Jaunraunas muižas rentniece Anna fon Renne,
kas kalpoja 50 gadus un maksāja 50 dālderus. Pašreizējās ērģeles uzstādīja
1908.gadā, tās ražotas Vācijā Ludvigsburgas firmā “E.F.Walcker & Co”.
Ievērojams, ir fakts, ka Raunā 1657.gadā
prāvests Raulīnijs ordinēja pirmo latviešu izcelsmes mācītāju Jāni Reiteru par
Raunas, Dzērbenes un Drustu draudzes ganu. Viņš pārzināja ļoti daudzas valodas
– runāja vācu, zviedru, somu, igauņu valodās, prata arī poļu, krievu, franču
valodas, tulkoja no senebreju, grieķu un latīņu valodām. Raunas zemnieki pret
šo mācītāju izturējās ar lielu cieņu, jo viņš aizstāvēja ļaudis pret kungu
patvaļu. Viņa niknākais ienaidnieks bijis Raunas muižas pārvaldnieks Tumbs.
1663.gadā Tumbs kopā ar apkārtējiem muižniekiem iebrucis Reitera namā, sadūra Reitera
sievu un pašam Reiteram ar nazi pāršķēla vaigu. Tumba sūdzības dēļ viņu atcēla
no mācītāja amata. Reitera mūža sapnis bija iztulkot Bībeli latviešu valodā.
Vidzemes ģenerālgubernators Ferzens viņu aicināja sākt šo darbu un 1675.gadā
viņš vēl pirms Ernsta Glika izdeva sava tulkojuma paraugu, kur ievietoti
fragmenti no Vecās un Jaunās Derības. Šīs grāmatas vienīgais eksemplārs ar
veltījumu Zviedrijas karalim Kārlim XI atrasts Upsalas universitātes
bibliotēkā.
Adrese: Raunas novads, Raunas pagasts, Rauna,
