14.06.17

Drabešu muiža (Drobbusch)







                                       (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Drabešu muižai ir bijuši vairāki īpašnieki. Sākotnēji tā piederējusi fon Ketleru dzimtai. 17. gadsimta sākumā Zviedru - Poļu kara laikā muižu piesavinājies kāds poļu virsnieks Drobišs. No viņa uzvārda tā arī ieguvusi savu nosaukumu - Drabešu muiža. Mūsdienu Drabešu muižas komplekss veidots 19. gadsimta sākumā, nomainot 18. gadsimtā celtās koka ēkas. Pils galvenā fasāde darināta klasicisma stilā ar četru kolonnu portiku. Pili nodedzināja 1905. gadā, vēlāk tā tika atjaunota. Drabešu muižas centrā ir saglabājušas 12 ēkas (pati uz vietas tik daudz neatradu). Viena no tām ir kungu māja, kas celta 19. gadsimta sākumā. Vismazāk pārbūvēta ir klēts ēka, kura pēc speciālistu domām ir viena no vecākajām kompleksa ēkām. Līdzās Drabešu muižas kompleksam atrodas bijušās muižas parks. Muižu ar tai piederošajām Āraišu dzirnavām savieno skaista aleja, kuras vienu galu veido ozoli, bet otru – lapegles.
Kā liecina piemiņas plāksnes pie muižas dzīvojamās ēkas, tad šeit:
1.      no 1925. līdz 1928.gadam par skolotāju strādājis no Aleksandrs Čaks.
2.      apkārtnē 24.12.1918. Cēsu rotas kapteiņa Artūra Jansona izlūku grupa Latvijas atbrīvošanas kara laikā apturējusi Sarkanās armijas virzību uz Rīgu.
1940.gada 10.janvāra “Jaunākās ziņas” raksta: “Atgriezies 1922.gadā dzimtenē, Čaks dažus gadus studē medicīnu, vēlēdamies kļūt psihiatrs. Cilvēka sirds iedabas un ceļi saistījuši dzejnieku jau no sākta gala. Apstāklu dēļ viņš tomēr spiests aiziet uz Drabešu (pie Cēsīm) bērnu namu par skolotāju. Šinī namā dzīvo un mācās bērni, kam nav vecāku vai kas vecākiem atņemti; dažs labs jau savus 18 gadus vecs, un tikko piecus gadus vecākam Čakam nav vieglas dienas. Taču jau pusgadā viņš iemanījies tik labi tikt galā pat ar vissīkstākiem palaidņiem, ka viņu ieceļ par bērnu nama un 6-kl. pamatskolas pārzini. Šo amatu Čaks pilda veselus trīs gadus, un tie ļauj viņam dziļi ieskatīties bērnu psihē; bērnu nama audzēkņi, to prieki un bēdas devuši vielu daudziem Čaka stāstiem par bērniem un pusaudžiem. Drabešos, kur no vienas puses valda neganta kņada un skaļums, bet no otras — pilnīga vientulība un klusums, Čaks sāk nopietni dzejot, un drīzi vien dzejas kaislība viņu pārņem pilnīgi. Savus pārziņa ienākumus viņš izlieto, izdodams nelielas savu dzeju grāmatiņas un dibinādams kopā ar Ēriku Raisteru un Alfonsu Franci izdevniecību ,,6", kas izdeva žurnālu „Jauno lira". Jauzdams lasītājos atsaucību, Čaks nolemj nodoties vienīgi dzejai. Tas ir diezgan varonīgs lēmums atstāt labi atalgotu skolas pārziņa vietu, kur netrūkst ne sava nama, ne augļu dārza, ne zirga un lopu, nedz cienības un ievērības apkaimē, un doties uz Rīgu, kur nav itin nekā, izņemot cerību.”

Adrese: Amatas novads, Drabešu pagasts, Drabeši