Sākotnēji piramīdas vietā, kur apglabāti vācu
tautības papīra ražošanas meistari Beireiters un Gēbels, bijušas kapu kopiņas
ar kapu plāksnēm. Lai gan nav ziņu, ka šaja vietā būtu apglabāti vēl kādi vācu
tautības aizgājēji, šis kapu rajons tautā ticis iesaukts par “vācu galu”.
Hronika vēsta, ka abi meistari Līgatnē ieradušies 1816.gada beigās vai
1817.gada sākumā, tātad Līgatnes papīra dzirnavu pirmā īpašnieka Kārļa Kibera
laikā. Sākumā strādājuši kā zeļļi jeb palīgmeistari.
Fridrihs Gēbels (Friedrich Goebel) dzimis 1796.gada 27.decembrī Hasserodē
pie Harcas un
Līgatnē sācis strādāt 1817. gadā par palīgmeistaru. Pie papīra ražošanas
meistara nosaukuma ticis 1826. gadā.
Līgatnē strādājis visu atlikušo mūžu un miris 1853.gada 17.maijā.
Gēbela laikā 1849.gadā palaista pirmā papirmašīna Līgatnē un arī
Latvijā. Par tās vadītāju gan izraudzīts cits papīra ražošanas palīgmeistars Johans Rogge. Ar Gēbelu saistīta
arī kāda Cēsu tiesas lieta par Līgatnes papira rūpnīcas strādnieka Vītola
sūdzību pret fabrikas meistaru Gēbelu, kurš Vītolu esot nesamērigi bargi
sodījis. 1843. gada 17. februārī meistars Gēbels darba laikā atradis strādnieku
Vītolu spēlējot kārtis ar zēnu Upīti. Vîtols un Upītis uz vietas sodīti ar
miesas sodu. Sodu izpildot, Vītols bijis noguldīts uz kastēm, Gēbels turējis
pie galvas un divi strādnieki turējuši aiz pleciem un kājām. Vītols pērts ar
siltā ūdenī mērcētām rīkstēm, pārmaiņus pēruši strādnieki Kalniņš un Strože.
Tiesā meistars liecinājis, ka Vītols sodīts par vairākiem pārkāpumiem, arī par
to, ka darba laikā pavedinājis zēnu Upīti uz kāršu spēli. Pēc Gēbela liecības
kā Vītols, tā Upītis saņēmuši 20 rīkšu sitienus. Pēc Kalniņa un Strožes
liecībām – pa 40 sitieniem, bet liecinieks Briedis saskaitījis 144 sitienus,
savukārt pats cietušais Vītols – 142 sitienus. Pēc tam 1843.gada 4.aprīlī tiesa
saņēmusi Līgatnes papīra fabrikas pārvaldes lūgumu sodīt Vītolu par brīdinājumu
citiem par patvarīgu aiziešanu no fabrikas, lai iesniegtu sūdzību tiesā. Tiesa
pieņēmusi lēmumu atstāt lietu atklātu, jo atšķiroties liecībām, nevarot
juridiski konstatēt sitienu skaitu.Tiesa vairāk ticamības piešķirot meistara
liecībai par 20 sitieniem. Jāņemot vērā arī fabrikas administrācijas grūtais
stāvoklis, kurai jāstrādā ar “visādām salašņām” un, lai tos turētu paklausībā,
nepieciešama zināma stingrība. Meistaram Gēbelam gan tiesa iesaka neatriebties Vītolam
un Upītim un apieties ar viņiem pēc iespējas laipni.
Johans Volfgangs Baireiters (Johan
Wolfgang Bayreuther), dzimis 1790. gada 19. martā,
Bavārijā, Selbas pilsētiņā zemnieka – skrodera ģimenē. Māte dzimusi papīrtaisītāja
Georga Adama Jēgera ģimenē. Iespējams, ka tieši sava vectēva uzņēmumā Orsteilā,
Bavārijā, kur papīra dzirnavas pastāvējušas no 1725.gada, Baireiters iemācījies
amatu un 1816. – 17. gadā saistās darbā Līgatnē kā jaunais speciālists. Lai gan
par galveno papīra ražošanas meistaru Baireiteru ieceļ tikai no 1833. gada, viņš
laikam ir bijis viens no meistarīgākajiem un zinošākajiem. Par to liecina kaut
vai tas, ka viņam kā vienīgajam no meistariem, savā laikā ir bijis atļauts
uzlikt savus iniciāļus kā ūdenszīmi uz papīra loksnes otrās lapas. Pirmā lapa,
protams, greznojusies ar uzņēmuma īpašnieka vārdu vai iniciāļiem. Tā laika papīra
meistariem bija jāprot izdomāt un uzskicēt papīra dzirnavu un citu iekārtu izkārtojums,
jāpārzina papīra masas sagatavošana, kā arī jāprot pašiem izgatavot papīra smeļamās
formas. Papīra smeļamās formas sastāvēja no taisnstūraina rāmīša, kuram dibena
vietā piestiprināts siets. Ar rāmīša augstumu tika regulēts papīra biezums. Ja
gribēja iegūt tā saucamās ūdenszīmes, tad pie smeļamās formas sieta piestiprināja
no stieples izlocītus uzrakstus vai stilizētus attēlus. Kā redzam, tad tā laika
papīra ražošanas meistaram bija ne vien daudz kas jāzina, bet arī pašiem sūri,
grūti jāstrādā ar smeļamām formām, lai no kubliem iesmeltu pēc iespējas vienādas
koncentrācijas papīrmasu, lai loksnes iznāktu vienāda biezuma. Par to gan
meistari saņēmuši lielāku atalgojumu, kā arī turēti godā un cieņā. Tāpēc
daudzus maldina uz Baireitera kapakmeņa rakstītais “Papierfabrikant zu Ligat”, pēc
kura spriež, ka arī viņš bijis viens no Līgatnes papīra fabrikas īpašniekiem.
Ar vārdu “Papierfabrikant” tikuši apzīmēti ne vien uzņēmuma īpašnieki, bet arī
labi meistari un pat zeļļi.
Baireiters miris samērā jauns 1845. gada 27. augustā.
Baireitera un Gēbela apbedījumu vietā bijušas kapu kopiņas ar akmens plāksnēm
ar ierakstiem, kā tas daudzviet redzams vācu, prūšu un baltvācu apbedījumu vietās.
Tagad redzamā akmens piramīda celta 1928. gadā pēc tā laika direktora friča
Gerkes (Friz Goerke) iniciatīvas. Fricis Gerke pie vecajiem akcionāriem bija
nokalpojis 25 gadus Rīgas kantorī. Pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā mainījās
akciju sabiedrîbas kontrolpaketes turētāji, Gerki norīîko par Līgatnes papīrfabrikas
vadītāju un šai amatā viņš ir līdz 1930. gadam. Laikam juzdamies piederīgs pie vecajiem
īpašniekiem un droši vien, ņemot vērā nacionālo piederību, Gerke tad arī licis noņemt
kapu plāksnes un virs kopiņām uzmūrēt piramīdu, kurā šīs kapu plāksnes iemūrēt.
Arhivārs Georgs Jenšs un vēsturnieks Jānis Zemzaris domāja, ka tas noticis
arī sakarā ar 1858.gadā dibinātās akciju sabiedrības 70 gadadienu. Tādās pašās
domās bija arī ar fabrikas vadību vairāk kontaktējušies līgatnieši Kārlis
Treibergs un Hugo Šiliņš. Vēl jāpiebilst, ka 1933.gadā, jau dzīvodams Vācijā, Fricis
Gerke uzrakstījis savu atmiņu stāstījumu, kas veltīts akciju sabiedrības 75
gadu jubilejai. Kad 1990. gadā tika organizēta Līgatnes papīrfabrikas 175 gadu
jubileja, atklājās, ka “bagātību meklētāji”
piramīdai bija mēģinājuši izlauzt kapu plāksnes, kā arī nojaukuši piramīdas augšu.
Tos akmeņus, ko varēja atrast, ātri iemūrēja atpakaļ, bet pašu spici nekur
nevarēja atrast un bija doma, ka tā aiznesta kā “suvenīrs”. Bet to nejauši
atradu dienu pirms svinībām tālu iemestu gravā krūmos. To arī steigā piemūrēja “uz
goda vārda”, jo java bijusi pavisam vāja. Agrāk piramīdai apkārt bijusi sētiņa –
metāla stabiņos iekārta ķēde. Daudzi šai vietai piešķir mistiku, bet mistikas
tur patiesībā nav nemaz. (izmantoti materiāli no http://www.ligatne.lv)
Adrese: Cēsu novads, Līgatnes pagasts, Zanderu kapi
