Rāda ziņas ar etiķeti Piramīda Līgatnes Zanderu kapos. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Piramīda Līgatnes Zanderu kapos. Rādīt visas ziņas

06.03.17

Piramīda Līgatnes Zanderu kapos

                                        (Fotografēts 2012.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Sākotnēji piramīdas vietā, kur apglabāti vācu tautības papīra ražošanas meistari Beireiters un Gēbels, bijušas kapu kopiņas ar kapu plāksnēm. Lai gan nav ziņu, ka šaja vietā būtu apglabāti vēl kādi vācu tautības aizgājēji, šis kapu rajons tautā ticis iesaukts par “vācu galu”.
Hronika vēsta, ka abi meistari Līgatnē ieradušies 1816.gada beigās vai 1817.gada sākumā, tātad Līgatnes papīra dzirnavu pirmā īpašnieka Kārļa Kibera laikā. Sākumā strādājuši kā zeļļi jeb palīgmeistari.
Fridrihs Gēbels (Friedrich Goebel) dzimis 1796.gada 27.decembrī Hasserodē pie Harcas un
Līgatnē sācis strādāt 1817. gadā par palīgmeistaru. Pie papīra ražošanas meistara nosaukuma   ticis 1826. gadā. Līgatnē strādājis visu atlikušo mūžu un miris 1853.gada 17.maijā.
Gēbela laikā 1849.gadā palaista pirmā papirmašīna Līgatnē un arī Latvijā.  Par tās vadītāju gan izraudzīts cits papīra ražošanas palīgmeistars Johans Rogge. Ar Gēbelu saistīta arī kāda Cēsu tiesas lieta par Līgatnes papira rūpnīcas strādnieka Vītola sūdzību pret fabrikas meistaru Gēbelu, kurš Vītolu esot nesamērigi bargi sodījis. 1843. gada 17. februārī meistars Gēbels darba laikā atradis strādnieku Vītolu spēlējot kārtis ar zēnu Upīti. Vîtols un Upītis uz vietas sodīti ar miesas sodu. Sodu izpildot, Vītols bijis noguldīts uz kastēm, Gēbels turējis pie galvas un divi strādnieki turējuši aiz pleciem un kājām. Vītols pērts ar siltā ūdenī mērcētām rīkstēm, pārmaiņus pēruši strādnieki Kalniņš un Strože. Tiesā meistars liecinājis, ka Vītols sodīts par vairākiem pārkāpumiem, arī par to, ka darba laikā pavedinājis zēnu Upīti uz kāršu spēli. Pēc Gēbela liecības kā Vītols, tā Upītis saņēmuši 20 rīkšu sitienus. Pēc Kalniņa un Strožes liecībām – pa 40 sitieniem, bet liecinieks Briedis saskaitījis 144 sitienus, savukārt pats cietušais Vītols – 142 sitienus. Pēc tam 1843.gada 4.aprīlī tiesa saņēmusi Līgatnes papīra fabrikas pārvaldes lūgumu sodīt Vītolu par brīdinājumu citiem par patvarīgu aiziešanu no fabrikas, lai iesniegtu sūdzību tiesā. Tiesa pieņēmusi lēmumu atstāt lietu atklātu, jo atšķiroties liecībām, nevarot juridiski konstatēt sitienu skaitu.Tiesa vairāk ticamības piešķirot meistara liecībai par 20 sitieniem. Jāņemot vērā arī fabrikas administrācijas grūtais stāvoklis, kurai jāstrādā ar “visādām salašņām” un, lai tos turētu paklausībā, nepieciešama zināma stingrība. Meistaram  Gēbelam gan tiesa iesaka neatriebties Vītolam un Upītim un apieties ar viņiem pēc iespējas laipni.
Johans Volfgangs Baireiters  (Johan Wolfgang Bayreuther), dzimis 1790. gada 19. martā,
Bavārijā, Selbas pilsētiņā zemnieka – skrodera ģimenē. Māte dzimusi papīrtaisītāja Georga Adama Jēgera ģimenē. Iespējams, ka tieši sava vectēva uzņēmumā Orsteilā, Bavārijā, kur papīra dzirnavas pastāvējušas no 1725.gada, Baireiters iemācījies amatu un 1816. – 17. gadā saistās darbā Līgatnē kā jaunais speciālists. Lai gan par galveno papīra ražošanas meistaru Baireiteru ieceļ tikai no 1833. gada, viņš laikam ir bijis viens no meistarīgākajiem un zinošākajiem. Par to liecina kaut vai tas, ka viņam kā vienīgajam no meistariem, savā laikā ir bijis atļauts uzlikt savus iniciāļus kā ūdenszīmi uz papīra loksnes otrās lapas. Pirmā lapa, protams, greznojusies ar uzņēmuma īpašnieka vārdu vai iniciāļiem. Tā laika papīra meistariem bija jāprot izdomāt un uzskicēt papīra dzirnavu un citu iekārtu izkārtojums, jāpārzina papīra masas sagatavošana, kā arī jāprot pašiem izgatavot papīra smeļamās formas. Papīra smeļamās formas sastāvēja no taisnstūraina rāmīša, kuram dibena vietā piestiprināts siets. Ar rāmīša augstumu tika regulēts papīra biezums. Ja gribēja iegūt tā saucamās ūdenszīmes, tad pie smeļamās formas sieta piestiprināja no stieples izlocītus uzrakstus vai stilizētus attēlus. Kā redzam, tad tā laika papīra ražošanas meistaram bija ne vien daudz kas jāzina, bet arī pašiem sūri, grūti jāstrādā ar smeļamām formām, lai no kubliem iesmeltu pēc iespējas vienādas koncentrācijas papīrmasu, lai loksnes iznāktu vienāda biezuma. Par to gan meistari saņēmuši lielāku atalgojumu, kā arī turēti godā un cieņā. Tāpēc daudzus maldina uz Baireitera kapakmeņa rakstītais “Papierfabrikant zu Ligat”, pēc kura spriež, ka arī viņš bijis viens no Līgatnes papīra fabrikas īpašniekiem. Ar vārdu “Papierfabrikant” tikuši apzīmēti ne vien uzņēmuma īpašnieki, bet arī labi meistari un pat zeļļi.
Baireiters miris samērā jauns 1845. gada 27. augustā.
Baireitera un Gēbela apbedījumu vietā bijušas kapu kopiņas ar akmens plāksnēm ar ierakstiem, kā tas daudzviet redzams vācu, prūšu un baltvācu apbedījumu vietās. Tagad redzamā akmens piramīda celta 1928. gadā pēc tā laika direktora friča Gerkes (Friz Goerke) iniciatīvas. Fricis Gerke pie vecajiem akcionāriem bija nokalpojis 25 gadus Rīgas kantorī. Pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā mainījās akciju sabiedrîbas kontrolpaketes turētāji, Gerki norīîko par Līgatnes papīrfabrikas vadītāju un šai amatā viņš ir līdz 1930. gadam. Laikam juzdamies piederīgs pie vecajiem īpašniekiem un droši vien, ņemot vērā nacionālo piederību, Gerke tad arī licis noņemt kapu plāksnes un virs kopiņām uzmūrēt piramīdu, kurā šīs kapu plāksnes iemūrēt.
Arhivārs Georgs Jenšs un vēsturnieks Jānis Zemzaris domāja, ka tas noticis arī sakarā ar 1858.gadā dibinātās akciju sabiedrības 70 gadadienu. Tādās pašās domās bija arī ar fabrikas vadību vairāk kontaktējušies līgatnieši Kārlis Treibergs un Hugo Šiliņš. Vēl jāpiebilst, ka 1933.gadā, jau dzīvodams Vācijā, Fricis Gerke uzrakstījis savu atmiņu stāstījumu, kas veltīts akciju sabiedrības 75 gadu jubilejai. Kad 1990. gadā tika organizēta Līgatnes papīrfabrikas 175 gadu jubileja,  atklājās, ka “bagātību meklētāji” piramīdai bija mēģinājuši izlauzt kapu plāksnes, kā arī nojaukuši piramīdas augšu. Tos akmeņus, ko varēja atrast, ātri iemūrēja atpakaļ, bet pašu spici nekur nevarēja atrast un bija doma, ka tā aiznesta kā “suvenīrs”. Bet to nejauši atradu dienu pirms svinībām tālu iemestu gravā krūmos. To arī steigā piemūrēja “uz goda vārda”, jo java bijusi pavisam vāja. Agrāk piramīdai apkārt bijusi sētiņa – metāla stabiņos iekārta ķēde. Daudzi šai vietai piešķir mistiku, bet mistikas tur patiesībā nav nemaz. (izmantoti materiāli no http://www.ligatne.lv)

Adrese: Cēsu novads, Līgatnes pagasts, Zanderu kapi