27.05.16

Duntes muiža (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff, Roude)

                                                        Duntes muižas pārvaldnieka māja
                                                                          Duntes muiža
                                                 (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Livonijas laikos pirmais, kam Rīgas arhibīskaps izlēņoja šo muižu, bija bagātais un varenais Rozens. Pēc Johana fon Rozena nāves 1423.gadā to piešķīra Heinriham fon Aderkasam. Pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas 1677.gadā to nopirka Johans Duntens. Kopš tā laika muiža palika Duntenu īpašumā, lai gan laiku pa laikam tika ieķīlāta. No viņa muižu mantoja dēls – holandiešu leitnants un apgabala tiesnesis Georgs Duntens. 1878.gadā muižu mantoja trīs brāļi Dunteni – Eižens, Pauls un Gustavs. Pēc nostāstiem noprotams, ka Duntens bijis latviskas izcelsmes, lai gan vācu ciltsrakstu grāmatā atzīmēts, ka viņš ir grāfs.
Ievērību pelnoša ir muižas pārvaldnieka (citviet – mežkunga) māja, kas celta 19.gadsimta beigās ar pievilcīgiem pildrežģu mezonīniem, kas daļēji atbilst jūgendstilam.
Mūsdienu cilvēkiem Duntes vārds saistās ar leģendāro baronu, fantastu, viltnieku un jokupēteri Minhauzenu. Jeronīms Kārlis Fridrihs fon Minhauzens Duntē nodzīvoja vairākus gadus, kur sacerējis daudzus no saviem teiksmu stāstiem – par zaķi ar astoņām kājām, alni, kam ragu vietā audzis ķiršu koks utt. Dažādas variācijas ir nostāstam par to, ka viņš ziemā zirgu piesējis pie neliela mietiņa, bet sniega bijis tik daudz, ka tam nokūstot, izrādījies, ka zirgs piesiets un nu karājas pie baznīcas torņa. Sākotnējā versijā tā bija Skultes baznīca, bet pēc tam domas mainījās  - tā bijusi Liepupes baznīca, turklāt vecā baznīca. Tagad jau var lasīt, ka zirga pavada piesieta pie krusta kapsētā, kas būtu pavisam reāli.
Minhauzens dzimis 1720.gadā vācu pilsētiņā Bodenverderā. Divpadsmit gadu vecumā iestājies armijā. 1733.gadā tiek nosutīts uz savu pulku, kurš atrodas Krievijā. Būdams leitnants, viņš piedalās krievu-turku karā. Viņš ļoti lepojās ar saviem panākumiem un trofejām. Viņa turku zobens glabājas dzimtas pilsētiņas muzejā. 1744.gadā viņš vecajā Liepupes baznīcā salaulājās ar skaistu, bet smaga rakstura meiteni Jakobīni fon Dundeni, ar kuru visticamāk iepazinies Rīgā, kur tajā laikā atradās kirasieru pulks. Tagad no baznīcas palikušas tikai drupas. Arī māja, kurā viņi abi dzīvoja, tika nošķūrēta no Tallina-Rīgas ceļa malas, kad tur 1966.gadā garām bija jābrauc A.Kosiginam, jo tā bijusi pussabrukusi. Savukārt baidoties no Hruščova apciemojuma, noārdītas Duntes ūdensdzirnavas pie Duntes strauta, kuras bijušas pārāk tuvu autoceļam. Duntes muižas krogs nodedzis, vējdzirnavas palikušas bez spārniem.
Pirmo grāmatu par Minhauzenu sarakstījis Hannoveres bibliotekārs E.Raspē. (izmantoti materiāli no A. Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)

Adrese: Dunte, Liepupes pagasts