11.06.15

Mujānu muiža (Mojahn)

                                           (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Mujānu muižas apbūve veidojusies 18.gadsimtā. Pēdējais īpašnieks bija Georgs fon Mengdens. Mujānu muižas koka kungu māja gājusi bojā 20. gadsimta 80. gados.
Mujānu Izglītības biedrības nams ir reģionam unikāls Pirmās Latvijas Republikas sabiedriskās mūra – koka arhitektūras paraugs, kas saglabājis savu autentiskumu, fasāžu un iekštelpu apdari, kā arī vērtīgus interjera etnogrāfiskus būvgaldniecības elementus. Sākotnēji ēka celta 19.gadsimtā kā Mujānu muižas vešūzis. Ēka atrodas uz reljefa un tai ir sarežģīts dažādu augstumu būvapjoms. Iekštelpās nav veiktas pārbūves, labi saglabājusies lielās zāles apdare ar sienu panelējumu un skatuve ar etnogrāfiskiem apdares elementiem, iekštelpu durvis un platie grīdas dēļi.
Dzīve Mujānu muižā daudz aprakstīta Zigfrīda fon Fēgezaka tetraloģijā "Baltiešu gredzens", jo tā cieši bijusi saistīta ar autora dzimtu un viņš pats tur daudz viesojies un pavadījis laiku.
Iespējams, ka fotogrāfijā redzamā ēka bijusi sasitīta ar Mujānu muižas dzirnavām, kuras atradušās blakus pilij.

Adrese: Valmieras apriņķis, Mujānu pagasts, Mujāni