(Fotografēts 2013. gadā , Līgas Landsbergas foto)
(2020.gada foto)
(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)
16.gadsimta otrajā pusē, sadalot
sīkākās vienībās lielo Terventes (Terpentīnes) muižu, izveido Bramberģes muižu,
kuru izlēņo Heikingu dzimtai. 17. gadsimta 1. pusē uzbūvēta esošā kungu māja un
17. gadsimta vidū vārtu tornis. Tās abas ir renesanses stila ēkas. Pārējās ēkas
ir koka un pildrežģa būves. Aprakstos minēts arī mūra un koka žogs, kas apjozis
muižas kompleksu. Muižai bijuši Dobeles vārti, kuri bijusi galvenā ieeja muižas
teritorijā un Jelgavas vārti, kuri nav saglabājušies.
Bramberģes muiža 17. gadsimta vidū piederēja Kurzemes hercoga Jēkaba sievai
Luīzei Šarlotei, līdz ar to tā pastāv kā kroņa īpašums līdz 20. gadsimta
sākumam. Sākotnēji tā ir bijusi hercogistes īpašumā, bet, pēc tās likvidēšanas,
kļūst par Krievijas kroņa muižu. Regulāri mainās nomnieki. Pēc 1909.gada to
nomāja tautsaimnieks profesors K.Balodis un filozofs profesors J.Zālīte. 20.
gadsimta 20.-30. gados Bramberģes muižas pilī atradās pagasta valde un pasta
nodaļa. Kādu laiku muižā bija arī skola un dzīvokļi. Padomju okupācijas laikā
muižas kompleksā atradās aptieka un kopmītnes. 1980-os gados Bramberģes muižas
komplekss piederēja kolhozam "Nākotne". Patreiz tas, kas palicis pāri
no muižas, skaitās privātīpašums. Tur valda posts.
2020.gads sācies ar ziņu, ka Bramberģes muižai jauni, aktīvi īpašnieki. Lai veicas! 2025.gada pavasarī var redzēt, ka teritorija vairs nav aizaugusi kā agrāk, ir izvietoti skaisti informācijas stendi.