Ziemupes muiža

 

                                                         (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

                                             (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

             

Ap 1870.gadu bija izstrādāts M.P.Berči projekts Ziemupes pilij, kurā skaidri bija redzama arhitekta rēķināšanās ar vietējās celtniecības tradīcijām. Projekts netika realizēts.

Muižas izcelsmes laiks ir samērā neskaidrs. Ir zināms, ka tās kompleksā ietilpa 26 ēkas. No 1926.gada līdz 1965.gadam muižas pilī atradās skola. Pēc tam ēkā bija bibliotēka, pasts, kolhoza kantoris, ēdnīca un dzīvokļi.

Ap 2020.gadu muižu jau izremontētu un gatavu kā viesnīcu no bankas nopirka uzņēmēja Līva Jaunozola. Ēkā ir viesnīca, spa, baseins un restorāns. Uzņēmēja gan intervijā žurnālam “Santa” izteikusies, ka no muižas šķirtos, ja par to kāds būtu gatavs maksāt ap 690 000 eiro. Vai ēkā tiešām kaut kas notiek, grūti spriest, jo, piemēram, vecākās fotogrāfijās redzu, ka sētas stabi stāv kā stāvējuši bez pašas sētas jau kādus 10 gadus.

Pirmie zemūdens pētījumi Latvijā, kas veikti vēsturiskas intereses dēļ, notika 1913.–1914. gadā Ziemupē, kur tā laika Ziemupes muižas īpašnieka, atvaļinātā Krievijas armijas virsnieka Ivana Gartonga vadībā tika meklēts krievu līnijkuģa “Moskva” vraks, kas gāja bojā pie Ziemupes 1758. gadā. No kuģa tika izcelti vairāki lielgabali, taču, sākoties Pirmajam pasaules karam, pētījumi tika pārtraukti, un izcelto lielgabalu tālākais liktenis nav zināms.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgales pagasts, Ziemupe (koordinātes - 56.749198, 21.076271 )

Ziemupes baznīca

 

                                                                 (Baznīca senāk)

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Ziemupes baznīcai nav torņa, jo bija ierobežota augstu maldinošu orientieru būve kuģu ceļu tuvumā. Vērgales novadpētnieks Alfrēds Šnipke par šo baznīcu stāsta , ka kādreiz bija īpašs peļņas veids - kurināt tumsā ugunis, lai burinieki nāk krastā, tad apkalpe iznīcināta un laupītāji tikuši pie mantas. Populāri esot bijis kurināt uguni baznīcu torņos un lai to nepieļautu, Ziemupes baznīca palikusi bez torņa.

Sākumā baznīca bijusi no koka. Mūra dievnams celts 1748. gadā. Baznīcā atrodas Latvijā ievērojamākā harmoniju būvētāja liepājnieka Jura Bokuma firmā 1920. gados darinātais mūzikas instruments – harmonijs. Saņemts dāvinājumā un restaurēts, Ziemupes draudzei tas labi kalpo arī šobrīd. Dievnams no Rundāles pils muzeja atguvis altāri un kanceli, kuri datēti ar 1684.gadu. Šie priekšmeti no baznīcas tika aizvesti 1970-os gados. Vecais baznīcas zvans bija aizvests uz kapiem ap to pašu laiku. Ilgus gadus baznīca bija palikusi bez zvana, bet 2007.gada aprīlī baznīcai “Liepājas metalurgā” tika izliets jauns zvans, kurš izgatavots par draudzes locekļu saziedotiem līdzekļiem.

 

Adrese: Dienvidkurzemesnovads, Vērgales pagasts, Ziemupe (koordinātes - 56.740809, 21.067971 )

 

 

Saraiķu muiža (Saraikas muiža, Saraiken, Sarreiken)

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Par šo muižu neatrodu nekādu vērtīgu informāciju. Senāku laiku preses izdevumi pilni ar dažādiem sludinājumiem, kur kaut ko pērk, pārdod, izsola vai meklē pazudušas mantas Saraiķu muižā. Arī dažādu zemju pārmērīšanas un piešķiršanas ziņojumi. Piemēram, sludinājums 1943.gada “Kurzemes vārdā”: “Š.g. 21. februārī braucot no Saraiķu muižas līdz Ploces stacijai nozaudēts mūzikas instruments—klarnete. God. atradēju laipni lūdzu instrumentu nodot Saraiķu muižas apsargiem.”

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgales pagasts, Saraiķu muiža (koordinātes - 56.696893, 21.065486 )

 

Saraiķu baznīca

 

                                                                  (2019.gada foto)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Precīzi nav zināms, kad Saraiķu baznīcai likts pamatakmens un kad to sāka celt.  Divi zvani, kas ir baznīcā (viens – 1594. g., otrs – 1602.g.), liecina, ka tas bijis 16. gadsimta beigās.

Ziemeļu kara laikā baznīca tika nopostīta. Bet 18. gadsimta beigās Grobiņas pilskungs, Iļģu un Saraiķu dzimtkungs, Pēteris Jurģis Zigmunds Offenbergs licis celt Saraiķu baznīcu "Dievam par godu un saviem Saraiķu ļaudīm par labu". Baznīca atjaunota un iesvētīta 1798. gada 17. oktobrī. Baznīcai nav torņa. Draudzes telpa celta no laukakmeņiem, bet sakristeja no ķieģeļiem.
Saraiķu baznīca remontēta 1888. gadā, 1904. gadā piebūvēta sakristeja. Naudu piebūvei devusi kāda draudzes locekle. Savukārt muiža deva materiālus. Vietējais skolotājs Fricis Grīnblats bija baznīcai sagādājis ērģeles, kanceli, māksliniecisku altāra gleznu.

20. gadsimta 1. pusē darbojās Šķēdes baptistu draudze. 1961.gada 28.decembrī baznīca tika slēgta.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgales pagasts, Saraiķi (koordinātes - 56.667487, 21.068994 )