01.03.22

Langervaldes parks (Langervaldes mežs) Jelgavā

 

                                                                  (Sens zīmējums)

                                                                                 (Ieeja parkā)
 


 




                                             (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Langervaldes parks 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bija jelgavnieku iecienīta atpūtas vieta. Turp varēja nokļūt ar tvaikoni «Huelva». Kuģa piestātne atradās apmēram četrus kilometrus augšpus pilsētas centra pie Langervaldes muižas spirta brūža – kilometra attālumā no parka.  Parkā darbojās bufete, bija šūpoles, karuselis, dziedāja kori, zaļumballēs spēlēja orķestri.  Parku apjoza dēļu žogs, bet ieejai bija plati un augsti vārti Pa labi no vārtiem atradās restorācija jeb restorāns,  bet pa kreisi – soli, galdi, lapenes.  Parks bija slavens ar savām ļoti garšīgajām krējuma kūkām un labo pienu, kurš pat spaiņiem iegādāts līdzņemšanai. 1905.–1907. gada revolūcijas laikā Langervalde bija mītiņu un sapulču vieta. Ir ziņas, ka 1920. gadā tur, atgriezies no trimdas, uzstājās arī dzejnieks un politiķis Rainis. 

Langervaldes meža parkā rīkoti arī dažādi sporta pasākumi. Piemēram, 1911.gadā Mītavas Palīdzības biedrība tur sarīkoja pirmos bērnu sporta svētkus ar sacensībām skriešanā un lēkšanā.

20. gados Latvijas valsts laikā Langervaldes parks tika paplašināts. 1928. gada jūlijā laikrakstā «Latvijas Kareivis» publicēta ziņa par lentes griešanu Jaunā Langervaldes parka oficiālajā atklāšanā. Laikraksts «Zemgales Balss» 1936. gada jūnijā raksta par diviem tūkstošiem līgotāju, kas straumēm plūda uz svētku vietu Jaunajā Langervaldes parkā, lai «Jāņu naktī justos līksmi un atpūstos pēc ikdienas darba». 

“Iekšlietu ministrijas vēstnesis” 1930.gadā raksta: “Jelgavā, pag. Svētdien,  metālrūpniecības strādnieku arodbiedrības Jelgavas nodaļa sarīkoja Vecā Langervaldes parka svētkus ar Jāņa Eglīša referātu, komunistiskā garā savārstītu izrādi «Politiskā Jāņu muca» un kora dziesmām. Tā kā izrādes skatos nepārprotami tika nonievāta pastāvošā valsta iekārta un Saeima, un izrādes laukumā bij uzlikti soli ar piedauzīgiem uzrakstiem, izrīkojumu policija  slēdza un sanākušos komunistu draugus izklīdināja.”

Padomju okupācijas laikā parks netika kopts, tas aizauga, pārvēršoties par necaurejamu mežu.  Mūsdienās  (ap 2017., 2018.gadu) mežs attīrīts, izveidoti celiņi, bet pēc paveiktajiem darbiem tā īsti tos atkal neviens nepieskata un celiņi sāk ieaugt. 

Adrese:  Jelgava, Rubeņu ceļa un Loka maģistrāles ielokā  (koordinātes - 56.654194, 23.776392 )


14.01.22

Kraukļu ūdensdzirnavas

 

                                                                   (1928.gada foto)




                                                                 (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Īpašnieks Zvaigzne, bet celšanas laikā barons Klodts. 1928.gada ziņās rakstīts, ka ūdensdzirnavas celtas 200 gadus atpakaļ (aptuveni 1728. gadā), remontētas un modernizētas vairākkārt, bet fasāde neesot mainīta.

Adrese: Madonas novads, Cesvaines pagasts (koordinātes - 57.000786, 26.312966 )

 

Kraukļu skola

 

                                                       (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Cesvaines muižkunga Ādolfa fon Vulfa dēla Vilhelma (1888-?) vārdā nosauktā  Kraukļu skola (1897) mūsdienās ir bibliotēka un vietējais kultūras centrs, kurā skatāmas novadpētniecības ekspozīcijas, notiek izstādes, lokāla mēroga pasākumi, darbojas folkloras kopa "Krauklēnieši".
Muzeja ekspozīcijā skatāms nu jau vēsturisks skolas inventārs - soli, mācību grāmatas un piederumi, ar skolēnu roku rakstītas hronikas u.c. Bibliotēkā apkopota novadpētniecības informācija, t. sk. par apkārtnē dzimušiem Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgiem cilvēkiem – ērģelnieci Mariju Gubeni, Latvijas bankas direktoru (1928-1944) Jāni Stalbovu, aktrisi Elvīru Baldiņu, kinorežisoru Ēriku Lāci u.c.

Skaistā sarkano ķieģeļu ēka būvēta vienā laikā ar Cesvaines pili (1893-1896). Zemi, materiālus un naudu skolas celtniecībai devis Ā. fon Vulfs, kas krauklēniešus dēvējis par savu mīļāko tautu.  Skola ēkā darbojusies no 1897. gada līdz 2006. gadam.

Ēkas ārsienu rotā interesantas "laikazīmes". Bez skolas bērnu atstātajiem autogrāfiem, gadskaitļiem un "sirdīm", dažus ķieģeļus rotā arī varāk kā 120 gadus seni uzraksti - piemēram, fakts, ka ķieģeļi tapuši tuvējās Druvienas ķieģeļceplī 1895. gada 29. jūlijā vai meistara paraksts, kas datēts ar 1894. gadu.

Pretī skolai atrodas bijusī Kraukļu pagasta valdes māja, kas darbojusies no 1869. gada līdz 1953. gadam. No 1870. gada līdz Vilhelma skolas atvēršanai dažās pagastmājas telpās bijusi ierīkota arī Kraukļu skola.

Adrese: Madonas novads, Cesvaines pagasts (koordinātes - 57.011756, 26.310622 )