Grašu ūdensdzirnavas

 

                                                             (2012.gada Google foto)

                                                                 (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Grašu pagastā bija divas ūdensdzirnavas – Grašu un Kujmuižas.

Par Grašu dzirnavām neesmu nekādu informāciju atradusi, tikai vien to, ka īpašnieks 1930-os gados bijis R.Skuja.

Toties par netālu esošajām Kujmuižas dzirnavām presē daudz rakstu, jo tās 1936.gada beigās tikušas nodedzinātas. Piemēram, 1938.gada 16.marta “Brīvā zeme” raksta: “Kārlim Šneiderim 1935.gadā Rīgā piederējusi Brīvības kafejnīca. Kad kafejnīca likvidēta, Šneideris uz 6 gadiem nonomājis no Jāņa un Albertīnes Celmiņiem Grašu pag. Kujmuižas dzirnavas. Sākot ar 1936. gada pavasari Šneideris vairs nemaksājis nolīgto nomu un Celmiņi viņu iesūdzējuši tiesā. Rīgas apgabaltiesas civilnodaļa nolēma Celmiņa un Šneidera līgumu anulēt un Šneideri izlikt no dzirnavām. 1936. gadā dzirnavas remontētas, Šneideris izteicies darbu vadītājam, ka, ja dzirnavas neiešot, viņš tās nodedzināšot un tad dzirnavu īpašnieki viņam lēti pārdošot zemi. Teicis arī, ka telpās novietošot vecus motorus, apdrošināšot tos pret uguni, aizdedzināšot un dabūšot īstās vērtības sumu. 1936.gada Ziemassvētku naktī Kujmuižas dzirnavas tiešām nodegušas. Šneideris pierunājis bijušo šoferi Lielmani, kas strādājis dzirnavās pie motoru uzstādīšanas, lai pieliekot uguni. Solījis arī maksāt par to. 26 g. v. Lielmanis kopā ar melderi Milleri aizdedzinājuši petroleju un latolu, kas atradies telpās. Tanī laikā dzirnavas nebija  apdrošinātas, jo Šneideris nebija samaksājis apdrošināšanas naudu. Dzirnavas, kuru vērtība 30.000 Ls, nodegušas līdz pamatiem. Sadegusi arī šķetermašīna par 2000 Ls un izstrādāšanai nodotie materiāli — arī par 2000 Ls, kas apdrošināti  ugunsapdrošināšanas sabiedrībā “Latvija ". Kujmuižas dzirnavās bijuši niecīgi apgrozījumi, jo Šneidera uzņēmumam cilvēki neuzticējušies. Viņš pats maz interesējies par dzirnavu darbu. Tiesa Lielmani sodīja ar 4 gadiem spaidu darbos, bet Šneideri ar 6 gadiem. Šneideris tiesu palātai iesniedzis apelācijas sūdzību.”

Adrese: Madonas novads, Cesvaines pagasts (koordinātes - 56.991321, 26.290296 )

 

Galēnu muiža (Vidsmuiža, Goļanes muiža, Galjane, Goljane)

 

                                                        (Fotografēts 2015.gadā, V.S. foto)

 

                                                     (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

                                                      (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vidsmuižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Kungu māja celta grāfu Borhu dzimtai. Muižas kungu mājas priekšā atrodas regulāra plānojuma parks, ierīkots franču dārzu stilā grāfa Mihaila Borha laikā (1751.-1811.). Pa perimetru parku ietver koku alejas un rindas, bet tā vidusdaļā sausi grāvji imitē bastiona nocietinājumus. Parkā aug 14 eksotisku koku un krūmu sugas. Šis parks ir aizsargājams valsts nozīmes dabas objekts, kura platība - 5,9 ha. Teritorija tiek pastāvīgi kopta, atjaunoti stādījumi. 2000.gadā atjaunota ozolu aleja - iestādīti 40 koki, pasūtīts parka rekonstrukcijas projekts LLU Lauku inženieru fakultātes studentiem kā diplomdarba temats.
13.gadsimtā zemes uz D no Lubānas ezera, t.sk. arī Galēnu apkārtne ietilpa Jersikas karaļvalsts sastāvā. 14.gadsimta sākumā Galēni piederēja fon Eizenhauzenu dzimtai. No 1450.gada muiža bija fon Tīzenhauzenu lēņu īpašums. 1472.-1483.gadā par Livonijas ordeņa mestru kļuva Bernds fon Borhs, kurš 1483.gadā Tīzenhauzenu īpašumus izlēņoja savam radiniekam Simonam Borham, par ko Tīzenhauzeni iesūdzēja B. Borhu tiesā. Sakarā ar šo un vēl citām patvaļībām B. Borhu atcēla no ordeņa mestra amata. 1561.gadā Tīzenhauzenu īpašumi jau likumīgā kārtā tika nodoti grāfam Fabianam fon Borham. Galēni Borhu īpašumā atradās līdz 19.gadsimta vidum, muižas pēdējā īpašniece no 1893.gada līdz muižu nacionalizācijai 1920.gadā bija Anna fon Engelharte.

Muižas kungu māja, iespējams, celta jau 18.gadsimtā un vēlāk vairākkārtīgi pārbūvēta. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19.gadsimta 2. pusē.

Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve - dzīvojamās ēkas, kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas. Tās grupējas ap saimniecības pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos. Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir mūra klēts ar stūra kontraforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18.gadsimta 2. pusē.

Novadpētnieks Žanis Skudra 1968.gada vasarā raksta: “Galēnos, vecajā Vidsmuižā, plašs centrs. Te vēl daudz vecu muižas ēku bieziem mūriem. Samērā labi saglabājusies arī pils, kurā pirms kara bija lopkopības skola. Parkā ir varenas liepas un liepu alejas, parka malā — luterāņu baznīca, kuras tornis noplēsts. Baznīcā tagad veikals. Te apgrozās ļaudis. Pie slitas piesieti vairāki pajūgi.”

Adrese: Preiļu novads, Galēnu pagasts, Galēni, Ošupes iela 5 (koordinātes - 56.479256, 26.839932 )

 

Dzērves muiža (Lieldzērves muiža, Dsehrwen)

 

                                                        (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Rakstos Dzērve pirmoreiz pieminēta 1253.gadā, kad tā palika ordeņa īpašumā. Līdz pat 16.gadsimta otrajai pusei bīskaps izlēņoja novadu latviešu virsaišu pēctečiem. 19.gadsimtā par Dzērves muižas īpašniekiem kļuva Manteifeļi.

Dzērves muižas kungu māja celta 19.gadsimta sākumā, nodedzināta 1905.gadā un pēcāk rekonstruēta pēc arhitekta Gvido Berči projekta no 1906. līdz 1912. gadam neoklasicisma stilā. 19.gadsimta pirmajā pusē te darbojās Kurzemes skolotāju sagatavošanas iestāde – Cīravas-Dzērves tautskola (1833-1840). Toreiz tā bija pirmā tautskola Kurzemē.

No baronu laikiem saglabājies liels baltu podiņu kamīns un vairākas podiņu krāsnis, kā arī iekšējie slēģi. Labi saglabājušās kāpnes ar margām un 20. gadsimta interjera dekoratīvā apdare. Šobrīd muižas kungu mājā atrodas Dzērves pamatskola. Kad šeit ierīkoja skolu 1833.gadā, kuru dibināja un uzturēja Georgs fon Manteifelis, ēkai tika uzcelts otrais stāvs. Muižas kompleksā ietilpst arī 6,7 ha parks. Veidots ap 1870. -1880. gadu kā Kurzemes angļu stila ainavu parks. Parku ieskauj liepu un bērzu alejas. 

1938.gada “Ventas balss” raksta: “Ar sevišķu interesi šoreiz pulcējās mūsu novada mācītāji šai vēsturiskajā vietā, zinot, ka šeit pirms simts gadiem darbojies par mācītāju Kurzemes skolu tēvs mācītājs Kristaps Volters, kura tautas izglītības centienus atbalstījis viens no humānākiem Kurzemes muižniekiem, Dzērves muižas dzimtkungs G. Manteifels. Ar viņu gādību 1833.gadā atvērta Cīravas - Dzērves muižas kungu mājā, pilī, pirmā Kurzemes latviešu skola ar sistemātiski sagatavotu skolotāju  - Dzērves Kalnieku māju saimnieka dēlu, mācītāja K. Voltera bijušo dārza puisi Andreju Bergmani-Kalnenieku kā vadītāju, kurš arī kļuvis par pirmo Kurzemes tautskolu skolotāju sagatavotāju. Interesanti, ka arī Dundagas skolu tēvs Ernests Dinsberģis vienu vasaru pie šī paša A. Bergmaņa Cīravas - Dzērves skolā gatavojies skolotāja amatam. Tagad, kad šis Kurzemes skolu tēvs K.Volters jau labu laiku atdusas vēsā zemes klēpī, viņa vietā darbojas par mācītāju A. Ernstsons.”

Adrese: Dievidkurzemes novads, Cīravas pagasts (koordinātes - 56.750459, 21.403426 )