(Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Kādreiz šī māja bija kārtīga, turīga latviešu saimnieka lolojums. Nu tā ieaugusi džungļos un no ceļa saskatāma vairs tikai tās virspuse. Ceļa malā aicinājums to iegādāties. Varbūt pēc kāda laika mājai paveiksies un par to nebūs jāsaka – bija …
Adrese: Jelgavas novads, Sesavas pagasts, Brieži (koordinātes - 56.365191, 23.791677 )
Ķemeres muiža ir viena no mazpazīstamajām Ziemeļvidzemes muižām. Tā dibināta starp 1672. un 1683. gadu uz četru zemnieku māju zemēm Aksela Uksenšerna mantinieku laikā. Ķemeres muižas īpašnieki ik pa laikam mainījās. 1793. gadā tā piederēja baronam Milleram Sakomelskim. No 1816.gada – baroniem Gildenhofiem, bet 1829. gadā muižas īpašnieks bija Magnus fon Strenstāls. Arī vēlāk tās īpašnieki ir mainījušies, kopš 1898. gada īpašniece bija Elizabete fon Lantinga (dzimusi Krīgsmane). Ķemeres muižā viņa arī dzīvoja. Muižas pārvaldnieks bija Knīrims, kurš dzīvoja Mūrmuižā. Saglabājusies dzīvojamā ēka, klēts, kūts, ledus pagraba un pirts akmens mūri. Muiža ir neliela, bet labi saglabājusies, tajā cita citai blakus sadzīvo dažādos laikos celtas ēkas. Dzīvojamā māja un māla kleķī būvētās kūtis ir senas, celtas laika posmā no 1638. līdz 1672. gadam. Barons W. Lantings dzīvojamai ēkai veicis izmaiņas, kā arī 1884. gadā uzbūvējis akmens mūra klēti, pirti un ledus pagrabu. No 1945. līdz 1955. gadam muižas dzīvojamā ēka izmantota kā skola, vēlāk dažās ēkās bijušas mehāniskās darbnīcas. Mūsdienās muiža ir privātīpašums, īpašnieks – vietējais vēstures entuziasts - veic atjaunošanas darbus.
Adrese: Valmieras novads, Ēveles pagasts, Ķemere (koordinātes - 57.757999, 25.553435 )
Ilzes
muiža saukta arī par Ezermuižu, jo atrodas pie skaistā Ilzes ezera. No 1893.
gada īpašums piederēja F. fon Vāgneram, kura ģimene to nopirka 1832. gadā. 19.
gadsimtā otrajā pusē celtā Ilzes kungu māja līdz mūsdienām saglabājusies tikai
daļēji. Ēkas viens gals pilnīgi sagruvis, bet nepārbūvēts un neskarts ir tikai
tās skaistais neogotiskais lievenis ar trim smailloka arkām, dzeguļiem un
pinakļiem. Kungu mājas tuvumā atrodas arī kūts un citas saimniecības ēkas. Kara
gados un vēlāk attieksme pret šīm ēkām un to apkārtni nav bijusi saudzīga.
Atmiņas par savu dzīvi un notikumiem Ilzes muižā uzrakstījusi pēdējā īpašnieka
meita Zigrīda Rīša, dzimusi fon Vāgnere. Ilzē viņa pavadījusi savu bērnību.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Vāgneru ģimene devusies trimdā uz Tērbatu,
kur pavadījusi trīs gadus. 1918. gadā tā atgriezusies Ilzē, kur no pils, ļaužu
un saimniecības ēkām bija palikušās drupas un mežs aizaudzis krūmiem. Šī paša
gada rudenī fon Vāgneri atkal dodas trimdā. Šoreiz tā ir Perkales muiža
Austrumprūsijā. Arī šo vietu pēc vairāk nekā 20 gadiem kara dēļ nācies atstāt.
Mūža nogali Zigrīda Rīša kopā ar ģimeni pavadījusi Rietumvācijā, bet dzīves
skaistākās atmiņas viņai saistās ar bērnības gadiem Ilzē. Lūk, piemēram,
idillisks vasaras brīvdienu apraksts: «Dienvidu miers valda pils otrā stāva
telpās. Ēkā viss ir klusu, tikai dienvidu pusē dzirdamas lietuviešu meiteņu
melanholiskās melodijas - viņas strādājot dzied. Es atrodos savā istabā. Aiz
loga redzams ezers, kluss un sapņains ar savām baltajām un dzeltenajām ūdensrozēm,
apkārtnes pakalniem, līganajiem meldriem un pīlēm. Es klusi izlavos garajā
koridorā, pēc tam hallē, un platās kāpnes noved mani lejā priekšnamā. Drīz jau
es esmu ēnainā alejā, kura beidzas pie ezera. Krastmalā šūpojas airu laiva. Tā
saucas WKESI - pēc visu Vāgneru meitu vārdu pirmajiem burtiem. Es ielecu laivā
un airēju pāri mazajam ezeram, cauri kanālam uz lielo ezeru. Pirms kanāla ir
sēru vītoliem, bērziem un alkšņiem noēnots līcis. Koki ar savam mezglotajam
saknēm veido krastmalu. Bezvēja trīc gaiss pari ezeram un spāres liegi lidinās
virs tā... Tā ir vasara Kurzemē - Dieva skaistajā pasaulē.»
Mūsdienās Ilgas muiža ir privātīpašums. Notiek tās atjaunošanas darbi. Tiek
veikta fasādes rekonstrukcija, piebūvēts vēl viens stāvs ar skatu
torni. Ir uzcelta divstāvu piebūve.
Ne pārāk glaimojošs fakts ir tas, ka piebūve tiek celta no cita
materiāla, no mūsdienu ķieģeļiem. No arhitektoniska viedokļa ēkai kopumā
raksturīgs gadsimtu mijā populārais t.s. bezstils. Restaurētajā ēkas
daļā tiek izmantotas divu veidu logailas – pusloka arku un
taisnstūrainas –, viens no spārniem tiek dekorēts ar dzeguļiem. (izmantoti materiāli no medumi.lv)
Adrese: Augšdaugavas novads, Medumu pagasts, Ilga (koordinātes - 55.802863, 26.308602 )