30.03.21

Ķūķu klintis

 


                                                     (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
                                                   (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā – 43 metri, tās stiepjas vairāk kā 500 metru garumā. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi, kas satur daudz pārakmeņotu organismu atlieku. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10m!

Līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, un to dēļ senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem. Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala - Ķūķu ala, kas izveidojusies smilšakmeņos pie paša ūdens un kura pieejama tikai mazūdens periodā. Ķūķu alas priekšā ziemā veidojas leduskritums.

Ķūķu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. 

Adrese: Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts, koordinātes - 57.274491, 25.105592 )


28.03.21

Kraukļukalna iezis (Krauļukalna iezis)

 

                                                       (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
                                                      (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

Krauļukalna iezis ir aptuveni 400 metrus garš un līdz 7 metriem augsts ainavisks Gaujas svītas atsegums, kas atrodas Braslas upes labā krasta nogāzē 150 metrus lejpus no aizsprosta. Smilšakmens sienā ir novērojamas plaisas, nišas, avoti un aptuveni 4 metrus augsta, bet šaura ala. Smilšakmens iezis ir sarkanā krāsā ar izteiktām krāsu joslām.

Adrese: Pārgaujas novads, Straupes pagasts, koordinātes - 57.285590, 24.932701 )


Brutuļu ūdensdzirnavas

 

                                                                 (2012.gada foto)








                                                               (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
 

Brutuļu dzirnavas Valkas apriņķa Bilskas pagastā celtas 19.gadsimta otrajā pusē. Tās bija Brutuļu māju saimnieka Mārtiņa Dances ūdensdzirnavas, kas varētu būt celtas 1860-os gados, jo ap 1870. gadu tās darbojušās pilnā gaitā, veicot ne vien malšanu, bet arī vilnas pārstrādi.

Delfi.lv 2001.gadā raksta: “Pirmās atjaunotās Latvijas elektrostacijas darbu sāka 1993.gadā uz Abula upes pēc a/s “Abuls” iniciatīvas Valkas rajona Brutuļu dzirnavās un Valmieras rajona Brenguļu dzirnavās. Sākumā šai kustībai vairāk bija politiska nozīme, taču, mainoties ekonomiskiem nosacījumiem, tā kļuvusi par uzņēmējdarbības veidu perifērijā.”

Adrese: Smiltenes novads, Smiltenes pagasts, Brutuļi (koordinātes - 57.453421, 25.892009 )