24.01.21

Lenču Kalna ūdensdzirnavas

 



                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

1951.gada “Cēsu stars” raksta par dzirnavām. Tipiski tiem laikiem -  atņemt agrākiem īpašniekiem mantu un īpašumus prata ar lielu vērienu, bet kā to vēlāk uzturēt un izmantot – nav ne sajēgas, ne līdzekļu. Raksts: “Lenču Kalna dzirnavas stāv uz straujas un ar labu ūdens kritumu Lenču upes. Ja upes augštecē pie ezeriem izdarītu dažus meliorācijas darbus, tad ūdens krājumu var vēl ievērojami pavairot. Tagad šīs dzirnavas atrodas rajona Rūpkombināta rīcībā, ar darbu noslogotas tikai rudens un ziemas mēnešos. Pavasarī un vasarā dzirnavas pa lielākai daļai strādā tikai ar pusjaudu, jo nav ko malt. Pagājušo vasaru no maija mēneša līdz septembrim šīs dzirnavas stāvēja dīkā tamdēļ, ka Rūpkombinātam nebija naudas, ko samaksāt par remontu. Dzirnavas, pēc to nelielas pārbūves, var pārtaisīt par divu kolchozu „Uz vara" un „Ausma“ elektrostaciju, kura dotu abiem kolhoziem elektroenerģiju un varētu mehanizēt lopu fermas, jo galvenās lopu novietnes no elektrostacijas irtikai no 1-1,5 kilometru attālumā. Kolhozs „Uzvara“ šogad būvēs lopu kūti bijušā Lenču muižā, kura atrodas tikai 1 kilometru no dzirnavām. Pašreiz dzirnavās ir neliels motors un dod elektroenerģiju tikai priekš 5-6 māju apgaismošanas. Dzirnavās ir arī graudu tīramā mašīna, bet viņa netiek izmantota ar pilnu jaudu. Dzirnavu ēka veca, viņa jāceļ no jauna. Rūpkombinātam tas nav pa spēkam un neizdevīgi, jo 3-4 km attālumā ir otras Rūpkombināta dzirnavas. Blakus Lenču ciemam vēl ir Vaidavas dzirnavas, kuras nodrošina šo rajonu ar miltu bīdelēšanu. Būtu lietderīgi nodot dzirnavas kolhozam „Uzvara” un pēdējais uzceltu kopā ar kolhozu „Ausma" spēcīgu kolhoza elektrostaciju, kas dotu iespēju mehanizēt abu kolhozu lopu fermas, kā arī ražotu pietiekami elektroenerģijas pārējām kolhozu vajadzībām.”

Jau 1950.gadā “Cēsu stars” raksta par šo pašu tēmu: “Cēsu rūpkombinatam pakļautās Lenču dzirnavas jau no šī gada vasaras pārtraukušas darbu. Dzirnavu mierā stāvēšana ne tikai uztrauc kolhozniekus, bet arī dzirnavu apkalpi. Darbs dzirnavās ticis pārtraukts sakarā ar atsevišķu detaļu sabojāšanos. Bojātās detaļas nogādātas uz Rīgu izlabošanai. Tas bija vasaras sākumā. Tagad tās sen jau izlabotas, tikai neviens nerūpējoties par to atvešanu un dzirnavu ātrāku darbā laišanu. Cēsu rūpkombinata bezrūpības rezultatā Lenču ciema kolhoznieki spiesti braukt ar maļamo desmitiem kilometru tālu un tērēt dārgo laiku.”

Adrese: Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts (koordinātes - 57.378459, 25.205216 )


Jūles muiža (Jūlesmuiža, Juliannenhof) Priekules pagastā

 


                                                                  (2020.gada foto)

1924.gada “Zemes ierīcības vēstnesis” raksta, ka atsevišķi Jūles muižas zemes gabali pārgājuši Jāņa Dreižas un Miķeļa Virkava īpašumā.

Adrese: Priekules novads, Priekules pagasts (koordinātes - 56.455881, 21.567366 )


Hoftenbergas muiža (Kalnu muiža, Hoftenberg)

 

                                                                   (Muižas pils senāk)
                                                  (Attēls no grāmatas "Daugavas muižas")
                                                                 (2018.gada foto)

Celta ap 1910.gadu. Ārēji efektīgā, bet nelielā celtne būvēta kā Mariana Šahno rezidence. Tā pavisam maz līdzinājās Latvijas muižu kungu mājām. Tā vairāk līdzinājās Ziemeļeiropas agrīnā, barokālā klasicisma piļu miniatūrai kopijai. Sākoties pirmajam pasaules karam, ēkas iekšdarbi vēl nebija pabeigti. Pēc īpašnieka nāves 1923.gadā jaunceltni mantoja viņa brālis – Juzefovas muižas īpašnieks Bogdans Šahno. Tā kā Latvijas agrārais likums nepieļāva divu muižu centru atstāšanu vienas ģimenes īpašumā, kā arī tāpēc, ka viņš nevarēja uzturēt vēl otru lielu īpašumu, viņš Kalnu muižu pārdod. 1934.-1935.gadā Hoftenbergas muižas zemi un “Kalnu” mājas ieguva savā īpašumā Juris Velkme (dzimis 1889.g. Rudzātu pag. Saltupē) un saimniekoja līdz padomju okupācijai, vēlāk devās bēgļu gaitās un ar kuģi ierodas Vācijā. Vēlāk visa ģimene nokļūst Amerikā, kur viņam piebiedrojas viņa sieva Jugana, dēli Valdis un Juris.  Laika gaitā vēl nepabeigtā Hoftenbergas kungu māja tika nojaukta, bet parks iznīcināts.

Muiža atradās kraujā – Daugavas ielejas krasta malā un nogāzēs. Atrodama informācija, ka šajā vietā karalis Stefans Batorijs stāvējis Daugabpils aplenkšanas laikā 1582.gadā Livonijas kara laikā.

Kāds cits avots min, ka daļēji nojaukta, ēka pārdzīvo padomju okupācijas laikus, līdz 2002. gadā nodeg. Līdz mūsdienām saglabājušās vien ēkas sienas, kuras slēpj biezs augājs. Var tikai iedomāties, kādi skati šeit kādreiz pavērušies uz Daugavas ieleju! Muižas parks ir vietējo iedzīvotāju pastaigu vieta.

Adrese: Daugavpils novads, Naujenes pagasts, Krauja (koordinātes - 55.909008, 26.657063 )