20.07.19

Kānberģa muiža (Kānberga muiža, Karnbek)


                                      (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Par celšanas laiku precīzu datu nav, bet varētu būt ap 1870.gadu. Ir bijis laiks, kad te bijis krogs, te dzīvojuši arī kalpi un bijusi arī pienotava vai sierotava. Ap 1960.gadu ēkas vienā gala bijusi kūts, vēlāk dzīvoklis.

Agrārreformas laikā baroni kā neatsavināmo daļu gribēja paturēt Blankenfeldes muižas centru, bet sakarā ar piedalīšanos cīņās bermontiešu rindās tika atteikts un piedāvāta mazā Kānberga muiža, no kuras viņi atteicās.

Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts
 


16.07.19

Savariņa muiža (Beātes muiža, Beatental, Beatenthal, Savary) Valmierā

                                                     (Fotografēts 2012.gadā)

www.eliesma.lv 2014.gadā raksta: “Iecere par apriņķa pilsētas statusam atbilstošas ārstniecības iestādes celšanu aktualizējās vēl pirms Pirmā pasaules kara, taču nodoma realizēšanu traucēja naudas trūkums. Tās arvien bija par maz... Toreizējais pilsētas galva, ķirurgs Georgs Apinis, izteica priekšlikumu — celt slimnīcu ar sabiedrības palīdzību. Atbalstot rosīgo mediķi palīdzēt nolēma netālās Savariņa muižas īpašniece, valsts padomnieka kundze O. Strunke, viņas māsa E. Krella un luterāņu draudzes mācītājs J. Neilands, parakstoties par 2600 rubļiem pamatkapitālam.”
Mūsdienās no muižas nekas nav palicis, vienīgi redzami senu, lielu koku puduri. Apkārtējās ielas saucas – Savariņa iela un Beātes iela. 1974.gadā kādā Valmieras laikraksta rakstā cita starpā pieminēts: “Ejot pa bijušās Savariņu muižas simtpiecdesmitgadīgo ozolu aleju (muižas teritorijā tagad iekārtots meliorācijas pārvaldes kantoris) ….”

Adrese: Valmiera, Savariņa, Purva, Beātes ielu rajonā
 


11.07.19

Sudmaļu ūdenskritums

                                           

                                                                   (Fotografēts 2019.gadā, V.S.foto)

                                                               (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Tas atrodas uz Valgales upes dabas parka „Abavas senleja” teritorijā, netālu no Sabiles un aptuveni 400 metrus virs vietas, kur Valgale ietek Abavā. Ūdenskritums nosaukts tuvējo Sudmaļu māju vārdā.

Pats ūdenskritums un nelielā Valgales upīte ir ļoti izteiksmīgi – tā plūst pa 30 metru dziļu gravu un īsi pirms tās ietekas Abavā izveidojies krāšņs ūdenskritums. Jāpiebilst, ka šajā vietā ar 100 metru atstatumu izvietojušies divi ūdenskritumi – t.s. augšējais un apakšējais Sudmaļu ūdenskritums. Apakšējais ūdenskritums ir pavisam neliels - 0,3 metru augsts un 10 metru plats un drīzāk uzskatāms par kāpli, kamēr augšējais ūdenskritums ir 0,6 metru augsts un 15 metru plats. Šī vieta jau vairāk kā 50 gadu iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā un ir patiesi ainaviska. Sudmaļu ūdenskritums uzskatāms par vienu no skaistākajiem ūdenskritumiem visā Abavas ielejā. (no daba.gov.lv)


Adrese: Talsu novads, Abavas pagasts, pie Sudmaļu mājām
 

09.07.19

Dandāles muiža (Dannental, Danental)

                (Aptuvenā muižas vieta, fotografējot to no pretējā Lielupes krasta Tetelē, fotografēts 2019.gadā)
(Aptuvenā muižas vieta, fotografēts 2019.gadā)
   (Aptuvenā muižas vieta, otrā upes krastā redzams Tetelmindes muižas tornītis un skola, fotografēts 2019.gadā)

                                              (ceļš, kurš varētu aizvest bijušās Dandāles muižas virzienā)

                                      (vēl kāda ēka, kas varētu būt saistīta ar muižu, fotografēts 2021.gadā)

1957.gada izdevums “Kur plūst Lielupe” raksta, ka “tieši pretī Teteles muižai, Lielupes kreisajā krastā, atrodas Dandales muižas drupas. Muiža bijusi barona Baha īpašums.” Mūsdienās gan izskatās, ka tur vairs nav pat drupu. Var nojaust aptuveno muižas vietu un ceļu, kas uz to vedis. Vecajās kartēs redzams, ka ceļa malā bijis arī Dandāles krogs, šur tur figurē arī Dandāles mācītājmuižas nosaukums.
1936.gada “Zemgales balss” raksta: “Teātra izrādi rīko Vecsvirlaukas aizsargu nodaļa 31.maijā Dandāles muižā. Izrādīs K. Miķelsones komēdiju „Jāju dienu, jāju nakti". Režiju vada V.Ansons.
Deja sāksies plkst 17, teātra izrāde plkst. 19:30. Pa izrādes laiku deju pārtraukums. Lietainā laikā deja būs telpās. Spēlēs pūtēju orķestris.”

Savukārt “Zemgales komunists” 1941.gadā raksta sekojošo: “No 22 Vecsvirlaukas pagasta nespējniekiem 9 novietoti bijušā Dandales muižā, kur tie dzīvo ļoti sliktos apstākļos. Vispirms jau pati mītne ieslēgta mēslu un atkritumu lokā, tā kā tai grūti pat piekļūt. Ieejot telpās, liekas neticami, ka šeit dzīvo cilvēki: sienas melnas un apkvēpušas, pārklātas zirnekļu tīkliem, ārdurvis pa daļai pussagāzušās un neaizveramas. Bēniņos dažādi viegli degoši atkritumi, kas var izsaukt ugunsgrēku, jo arī skurstenis nodrupis līdz pat jumtam. Jumts caurs, un vasarā lietus brīvi ieplūst dzīvojamās telpās. Izjautājot pašus nespējniekus, tie sūdzējās, ka par februāri nav saņemta paredzētā mēnešmaksa, kādēļ daudzi nonākuši neapskaužamā situācijā. Pagasta izpildkomiteja paskaidrojusi, ka neesot līdzekļu pabalsta izsniegšanai. Grūtības sagādā arī pabalsta saņemšana, jo pēc tā jāiet 4 km, bet daudzi nespējnieku nama iemītnieki nav spējīgi šo attālumu veikt. To izmanto spēcīgākie un par naudas atgādāšanu prasa atlīdzību. Tāpat izpildkomiteja nerūpējas par nespējnieku nama malkas sastrādāšanu, kaut gan nespējnieki paši to nespēj veikt. Nespējniekiem nav pieejama ne pirts, ne vanna., tādēļ tie spiesti dzīvot pilnīgā netīrībā. Vai pagasta izpildkomitejai nebūtu laiks saprast, ka sociālistiskā valstī ikvienam pilsonim jānodrošina cilvēciski dzīves apstākļi, ka sen jau laiks izlabot fašistiskā režīma kultivēto netīrību un nolaidību nespējnieku namos.” (te nu gribas pasmieties, kas tad tieši ir kultivējis netīrību, nekārtību, nolaidību, ja ne komunistu režīms)

Adrese: Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts