Kolberģa muiža (Goldbeck)

                                                 (Fotografēts 2015.gadā , Paula Rudzīša foto)

 

Muižas nosaukums cēlies no viena no tās pirmo īpašnieku uzvārda Georga Goldebeka. 1707.gaā muiža nonāca Gerharda fon Koškula īpašumā. Vēlāk īpašnieki bija Koškula māsa Marija un viņas vīrs Johans Hekels. Hekelu dzimta bija pēdējie muižas īpašnieki.

Kungu māja celta 19.gadsimta sākumā.  No kungu mājas saglabājies neliels pārbūvēts fragments. Saglabājušās dažas saimniecības ēkas.

 
Adrese: Alūksnes novads, Jaunalūksnes pagasts, Kolberģis

Rindas mācītājmuiža

                                              (Fotografēts 2014. gadā ; Līgas Landsbergas foto)

Tā ir viena no vecākajām ēkām Ances pagastā. Barons  Bērs licis uzcelt to 1854.gadā mācītāja un viņa ģimenes vajadzībām. Jādomā, ka pirms šīs mūra ēkas bijusi vēl kāda, jo pastorāts dibināts jau 1647.gadā. Pēdējais mācītājs, kurš apdzīvojis ,,Mācītājmuižu”, bija Kārlis Eglītis. 1945.gadā Eglīša ģimene pārcēlās uz Ventspili, bet ēkā ievācās padomju armijas karaspēka daļa. Ēka bija ļoti nolaista.

Pēdējos gados draudze atjaunojusi gan tās ārējo fasādi, gan iekšpusi, sakārtojusi apkārtni.

Adrese: Ventspils novads, Ances pagasts, Rinda

Nītaures muiža (Nitau , Nitow)

(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                               (Fotografēts 2013. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Nītaures muižas ansamblis veidots 18. gadsimta otrajā pusē tiešā muižas īpašnieka Vilhemla fon Fermora uzraudzībā. Viņa estētisko gaumi un ieceres lielā mērā ietekmējuši Krievijā, sevišķi Sanktpēterburgā uzkrātie iespaidi. Nītaures muižas kungu māja sākotnēji bijusi divstāvu ēka ar pusnošļauptu kārniņu jumtu. Vēlāk tā tika papildināta. Kompleksā ietilpst kungu māja un 18 ēkas. 1905. g. revolūcijā tā tika nodedzināta, pēc tam ilgi netika atjaunota. Sāka atjaunot tikai 1928. gadā. Būvdarbus pabeidza 1936. gadā. Pilī sāka darboties Nītaures pamatskola, kopš  1987. g. - vidusskola.

Muižas pils līdz agrārreformai piederēja Štenboku-fermoru dzimtai. Grāfa V.K.Štenboka-Fermora dēls Aleksandrs (1902-1972) dzimis Nītaurē. Viņa biogrāfija ir neparasta. 1918.gadā viņš cīnījies landesvēra rindās pret padomju Latviju. Turpmākajos gados strādājis Nacionālajā operā un Leļļu teātrī. Vācijā nonācis opozīcijā Hitleram un arestēts. Pēc Otrā pasaules kara sarakstījis autobiogrāfiju “Alexander Stenbook-Fermor. Der rote Graf.” (Berlin, 1976) (izmantota A.Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)

 
Adrese: Amatas novads, Nītaures pagasts