Rāda ziņas ar etiķeti Nitau. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Nitau. Rādīt visas ziņas

08.10.15

Nītaures ordeņa pils un baznīca (Nithow, Nitau)


                                              (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Nītaures pils bijusi ordeņpils Siguldas fogtejā. Uzskata, ka pils varētu būt celta 1277. gadā, bet konkrēts pils celšanas gads nav dokumentāri pierādāms. Ir zināms tikai tas, ka pirmo reizi rakstītajos avotos tā pieminēta 1435. gadā. 1601. gadā Nītaures pili ieņem zviedri, bet jau tajā pašā gadā pili atkaro poļi. Šajos zviedru-poļu karos pils ir stipri cietusi. 1624. gada revīzijā Nītaures pils ir raksturota kā veca un sabrukusi pils, kurai ir tikai viens apdzīvots ērbērģis. 1762.-1769. gados pils pagalmā, izmantojot no pilsdrupām izlauztos akmeņus, uzcēla luterāņu baznīcu. No pils ir saglabājies aptuveni 49 m garš 1,5 m biezs aizsargmūra fragments. Tas šobrīd apaudzis ar zāli, sūnām, krūmiem un nav viegli pamanāms.

Adrese: Amatas novads, Nītaures pagasts, Nītaure


30.05.15

Nītaures muiža (Nitau , Nitow)

(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                               (Fotografēts 2013. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Nītaures muižas ansamblis veidots 18. gadsimta otrajā pusē tiešā muižas īpašnieka Vilhemla fon Fermora uzraudzībā. Viņa estētisko gaumi un ieceres lielā mērā ietekmējuši Krievijā, sevišķi Sanktpēterburgā uzkrātie iespaidi. Nītaures muižas kungu māja sākotnēji bijusi divstāvu ēka ar pusnošļauptu kārniņu jumtu. Vēlāk tā tika papildināta. Kompleksā ietilpst kungu māja un 18 ēkas. 1905. g. revolūcijā tā tika nodedzināta, pēc tam ilgi netika atjaunota. Sāka atjaunot tikai 1928. gadā. Būvdarbus pabeidza 1936. gadā. Pilī sāka darboties Nītaures pamatskola, kopš  1987. g. - vidusskola.
Muižas pils līdz agrārreformai piederēja Štenboku-fermoru dzimtai. Grāfa V.K.Štenboka-Fermora dēls Aleksandrs (1902-1972) dzimis Nītaurē. Viņa biogrāfija ir neparasta. 1918.gadā viņš cīnījies landesvēra rindās pret padomju Latviju. Turpmākajos gados strādājis Nacionālajā operā un Leļļu teātrī. Vācijā nonācis opozīcijā Hitleram un arestēts. Pēc Otrā pasaules kara sarakstījis autobiogrāfiju “Alexander Stenbook-Fermor. Der rote Graf.” (Berlin, 1976) (izmantota A.Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)
 

Adrese: Amatas novads, Nītaures pagasts