Miķeļtorņa baznīca (Pizes baznīca)

 

                                                                     (2017.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pamatakmens Ventspils apriņķa lībiešu zvejniekciema Pizes, tagad Mikeļtorņa evaņģēliski luteriskajai baznīcai guldīts 1893.gada pavasarī, un tā uzcelta vienā vasarā uz iepriekšējās koka baznīcas pamatiem. Ozolkoka soli paredzēti 350 baznīcēniem. Bez tam ir vēl kungu sols. Līdzekļus ēkas būvei devis Popes barons Bērs, kura valdījumā tolaik atradušies trīs lībiešu zvejniekciemi Lūžņas, Pize un Lielirbe. Ir neskaidras ziņas, ka senos laikos katrā šajā ciemā bijis dievnams. Tagad piecpadsmit Lībiešu krasta zvejniekciemos darbojas trīs baznīcas.
Iesvētes dievkalpojums noticis 1893. gada 24 oktobrī (pēc vecā stila) saulainā rudens dienā. Tajā bez vietējā mācītāja Hūgenbergera piedalījušies arī Zlēku, Dundagas un Ārlavas draudžu mācītāji. Garīdznieki ar ķesteri un Popes muižas pārvaldnieku baronu Renni soļojuši gājiena priekšgalā, bet aiz viņiem svētku drēbēs ģērbušies draudzes locekļi - zvejnieki un jūrnieki ar savām ģimenēm. Vītnēm greznotās baznīcas durvis atvērtas ar barona Rennes pasniegto atslēgu, un baznīcēni iegājuši dievnamā uz svinīgo dievkalpojumu.

Pēckara gados Miķeļtorņa draudze nokļuva problemātiskā situācijā. Sakarā ar tīši radītiem nenormāliem dzīves apstākļiem zvejnieku ģimenes bija spiestas atstāt mājas un iekopto zemīti uz visiem laikiem. Vairākums iedzīvotāju pārcēlās uz dzīvi Kolkā vai Ventspilī, kur padomju robežsargu stingrā kontrolē vēl drīkstēja nodarboties ar tēvutēvu arodu zveju.
No 1964. gada 1.janvāra Pizes evaņģēliski luteriskā draudze beidza pastāvēt. Īsā laikā baznīcu izdemolēja, nesaudzējot pat ērģeles. Izglāba to, ko varēja panest - altārgleznu, altāra piederumus, zvanu, ko noņēma naktī. Sākumā šīs vērtības atradās draudzes darbinieka Klāva Veinberga mājās, vēlāk tās nodeva glabāšanā Ventspils evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pizes baznīcas ēku pārņēma Ventspils jūras tirdzniecības osta. Ceturtdaļu gadsimta baznīcā darbojās pionieru nometnes klubs. Baznīcas inventārs tika pilnīgi iznīcināts. Pamatīgi nostiprinātais krusts tornī, daudzus gadu desmitus izturējis jūras vētras, nespēja pretoties brutālai varai.

1989. gada vasarā no jauna dibinātā evaņģēliski luteriskā draudze saņēma tukšu telpu ar pionieru atribūtiku baznīcas logos. Tirdzniecības osta daļēji kompensēja zaudējumus, iemaksājot draudzes kasē 12 000 rubļus, izgatavoja žoga materiālus un baznīcēnu solus pēc Ventspils pilsētas galvenā mākslinieka Andra Norīša zīmējumiem. Četros gados neskaitāmās talkās dievnams pamazām atguvis savu sākotnējo izskatu. 1993.gadā izgatavots un uzstādīts arī krusts. (Diena, 31.07.1993)

 

Adrese: Ventspils novads, Tārgales pagasts, Miķeļtornis (koordinātes - 57.598949, 21.975629) 

 

Miķeļtorņa bāka (Miķeļbāka)

 

                                                            (Fotografēts 1930-os gados)

                                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Miķeļbāka jeb Miķeļtornis ir bāka Latvijas piekrastē, kas atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā. Pirmā torņa būve pabeigta 1884. gadā - cilindrisks 55 metrus augsts ķieģeļu mūra tornis, kas bija augstākā bāka Latvijas teritorijā. Bākā uzstādīja elektrisku gaismas avotu, kam strāvu piegādāja blakus ēkā esošā spēkstacija. Tornis 20. gadsimta sākumā sāka plaisāt. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā gaismas aparātu un spēkstacijas iekārtu aizveda uz Krieviju. Vācijas iestādes uzstādīja acetilēna gaismas aparātu. Pirmā pasaules kara laikā bāka tika apšaudīta. 1932. gada jūlijā tika uzcelts pagaidu koka tornis. Jaunā torņa būvi (gandrīz tikpat augstu) pabeidza un gaismu iededza 1934. gada septembrī. Bākā uzstādīja jau agrāk vācu izmantoto optisko ierīci - 1,76 metrus augstu, nekustīgu joslu lēcu. Bākā bija zviedru AGA firmas gaismas ierīce (acetilēna kvēlgaismas ar gāzes spiediena darbinātu aparātu, kas gaismu regulāri samazināja līdz minimālajai). Bākā ir sektoru uguns, kas redzama zaļa vai balta atkarībā no atrašanās vietas jūrā. 1941. gadā Sarkanā armija atkāpjoties bāku uzspridzināja. 1946. gadā uzbūvēts apmēram 30 metrus augsts koka pagaidu tornis. Tornis atjaunots 1957. gadā. Pašreizējais bākas tornis ir apmēram 56 metrus (citos avotos 62 m) augsts un tā ir augstākā bāka ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas valstu piekrastē.

 

Adrese: Ventspils novads, Tārgales pagasts, Miķeļtornis (koordinātes - 57.599687, 21.974446 ) 

 

Jelgava, korporācijas Fraternitas Imantica ēka

 

                                                (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Fraternitas Imantica ir pirmā Latvijas studentu korporācija, ko pēc Latvijas okupācijas nodibināja pie Baltijas Universitātes 1947. gadā. Dibināta 1947. gada 18. februārī Baltijas Universitātē (BU) Pinnebergā, Vācijā. Kopš 1990. gada 13. jūlija, kad uzņēma pirmo locekli Rīgā, sākās tās darbība Latvijā. Gadu vēlāk korporācija akreditēta pie Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, uzņemta Prezidiju Konventā un iegādāts īpašums Jelgavā - Kungu ielā 8. 1995. gadā reģistrēta Tieslietu ministrijā. 1997. gada 18. maijā korporācijas ģenerālsapulce Latvijā atjauno aktīvo konventu. Reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Mērķi:  uzņemt latviešu tautības studentus un audzināt viņus buršu garā; sniegt saviem locekļiem iespējamo morālo un materiālo atbalstu, kā arī izveidot un nostiprināt viņu starpā īstu draudzību; izkopt savu locekļu nacionālo garu un sabiedrisko stāju, kā arī stiprināt goda prāta izpratni, pienākuma apziņu un vienprātību; kārtot un vadīt akadēmiskās jaunatnes sabiedrisko dzīvi. Sākotnējās krāsas: sarkans-balts-zelts; Lettonia’i iebilstot, 1949. gada 16. septembrī mainītas uz sarkans-zelts-balts.

 

Adrese: Jelgava, Kungu iela 8