Aisbahovas muiža (Eisbahovas muiža, Priežmales muiža, Askirku muiža, Oskierko)

 

                                                (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

17.gadsimtā  muižas īpašnieks bija poļu izcelsmes muižnieks Askirka (Oskerka), kam piederēja vēl vairākas Latgales muižas – Heronīmova, Feimaņi. Muižas ēka ir vidēja muižnieka tipiska celtne. Uz pamatīga fundamenta, ar sienas biezumu apmēram pusotra metra, vienstāvu koka celtne. Kopumā piecpadsmit istabas, kas bija paredzētas muižnieka ģimenei un kalpiem. Zem būves ir izvietoti lieli pagrabi divos stāvos, kuri saglabājušies vēl no iepriekšējās kungu mājas un kuriem virsū uzbūvēta vēlākā koka celtne. Otrā pasaules kara laikā pagrabu izmantoja  kā cietumu. Apkārt mājai ir izvietots liels parks, kas ir iekļauts aizsargājamo objektu sarakstā.

Aisbahova ir vecā Askirku muiža, bet viņu jaunā māja bija uzcelta Geraņimovas ezera krastā 19.gadsimtā. Padomju okupācijas laikā muižā izvietojās pagasta padome, 1944.gadā no Koškinas sādžas bija pārvesta skola, kura te ilgus gadus pastāvēja kā Priežmales skola. Okupācijas gados muižas ēkai piebūvēta arī neizskatīga, nepiemērota piebūve.

 Pēc privatizācijas muiža pieder Nazarovu ģimenei. Kungu māja mūsdienās ir atjaunota.

 

Adrese: Krāslavas novads, Kastuļinas pagasts, Priežmale, Skolas iela 6a

 

Geraņimovas muiža (Heronīmovas muiža, Garaņimovas muiža, Gerassimowo)

 

                                                                 (Senāku dienu foto)

                                                (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Muižas teritorijā jau no 1960-iem gadiem darbojas pansionāts. Sākumā tas bija Kuļbovas invalīdu nams, vēlāk pārtapa par pansionātu “Krastiņi”. Ēka celta 19. gadsimta beigās kā pana Askirkas muiža un atrodas Geraņimovas ezera krastā. Askirkam apkārtnē piederēja vairākas muižas. Pansionātā pieejami senāki muižas ēkas attēli, kuri nelīdzinās tagadējai ēkai. Man nav izdevies noskaidrot vai ēka ir pārbūvēta jeb tā uzbūvēta no jauna.

 

Adrese: Krāslavas novads, Kastuļinas pagasts, Geraņimova (koordinātes - 56.164452, 27.125871 ) 

 

Nītaures luterāņu baznīca

 

                                                (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                           (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
 

Nītaures baznīcu, izmantojot Nītaures pils atliekas, 1762. gadā sāka celt Nītaures muižas īpašnieks Vilhelms fon Fermors. 1770. gadā baznīca tika pabeigta, bet 1771. gadā Vilhelms fon Fermors mira un šeit tika apglabāts. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. To atjaunoja 1928. gadā pēc Paula Kundziņa projekta.

 

Adrese: Cēsu novads, Nītaures pagasts, Nītaure (koordinātes - 57.072498, 25.188781 )

Valmieras kurlmēmo skola

 

                                                                (1920-to gadu foto)

                                                                     (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Valmieras apriņķa Ozolmuižas grāfa Mellina meita Emma Mellina viesošanās laikā Drēzdenē un Leipcigā iepazīstas ar kurlmēmo skolām. Atgriežoties tēva mājās, Emma nolemj atvērt kurlmēmo skolu Vidzemē – Valmierā. Notiek vienošanās ar Matīšu draudzes mācītāju K. Moltrehtu. Par pirmo skolas skolotāju un priekšnieku uzaicina Bauņu pagasta Mīlīšu skolas skolotāju, surdopedagogu Vīlipu Švēdi. 1934. gadā Valmieras kurlmēmo skolas pagalmā atklāja V. Švēdem veltītu pieminekli, kura autors bija nedzirdīgais tēlnieks Vilhelms Treijs.

Emma Mellina skolas kuratorijas rīcībā nodod 30 000 rubļu. Procenti no šīs naudas izlietojami skolas uzturēšanai. Atbalstu apsola arī muižniecība un mācītāji. Ar nelielām svinībām 1875. gada 30. jūlijā atver Valmieras kurlmēmo skolu. Pirmajā 1875./76. m.g. skolā iestājas 8 skolēni. Skolai savas ēkas nav, mācības notiek mazā koka namiņā Diakonāta ielā. Pieaugot skolēnu skaitam, skolas klases un internāts tiek ierīkots skolas tuvumā esošajā pārbūvētajā rijā un Meķa muižiņā. Skolēnu skaitam arvien pieaugot, esošās skolas telpas ir par mazām. 1881. gadā uz Meķa muižas esošās zemes tiek likts pamatakmens jaunas skolas ēkas celtniecībai. 1882./83. m.g. jau sākas mācības jaunuzbūvētajā skolā. 1928. gada 27. februārī sāk cirst kokus vecajā kapsētā, lai skola iegūtu vēl vienu ēku, jo skolēnu skaits nemitīgi aug. Jau aprīlī sākas rakšanas darbi būvlaukumā Annas kalniņā, kur atradusies pirmā kristīgā baznīca, kas 1283. gadā pārvērsta par kapliču. 1929. gada 31. augustā iesvēta jauno skolas ēku. Skolas internāta trīsstāvu ēka celta 1963. gadā. 1920. gadā skola pāriet valsts pārziņā un tiek pārdēvēta par Valmieras Valsts kurlmēmo skolu. 1958. gadā skola iegūst Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas nosaukumu, bet kopš 1998. gada skolas nosaukums ir Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola – attīstības centrs. Kopš 2018.gada - Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs.

 

Adrese: Valmiera, Pāvila Rozīša iela 5