.JPG)
.JPG)
.JPG)
Valmieras apriņķa Ozolmuižas grāfa Mellina meita Emma Mellina viesošanās laikā Drēzdenē un Leipcigā iepazīstas ar kurlmēmo skolām. Atgriežoties tēva mājās, Emma nolemj atvērt kurlmēmo skolu Vidzemē – Valmierā. Notiek vienošanās ar Matīšu draudzes mācītāju K. Moltrehtu. Par pirmo skolas skolotāju un priekšnieku uzaicina Bauņu pagasta Mīlīšu skolas skolotāju, surdopedagogu Vīlipu Švēdi. 1934. gadā Valmieras kurlmēmo skolas pagalmā atklāja V. Švēdem veltītu pieminekli, kura autors bija nedzirdīgais tēlnieks Vilhelms Treijs.
Emma Mellina skolas kuratorijas rīcībā nodod 30 000 rubļu. Procenti no šīs naudas izlietojami skolas uzturēšanai. Atbalstu apsola arī muižniecība un mācītāji. Ar nelielām svinībām 1875. gada 30. jūlijā atver Valmieras kurlmēmo skolu. Pirmajā 1875./76. m.g. skolā iestājas 8 skolēni. Skolai savas ēkas nav, mācības notiek mazā koka namiņā Diakonāta ielā. Pieaugot skolēnu skaitam, skolas klases un internāts tiek ierīkots skolas tuvumā esošajā pārbūvētajā rijā un Meķa muižiņā. Skolēnu skaitam arvien pieaugot, esošās skolas telpas ir par mazām. 1881. gadā uz Meķa muižas esošās zemes tiek likts pamatakmens jaunas skolas ēkas celtniecībai. 1882./83. m.g. jau sākas mācības jaunuzbūvētajā skolā. 1928. gada 27. februārī sāk cirst kokus vecajā kapsētā, lai skola iegūtu vēl vienu ēku, jo skolēnu skaits nemitīgi aug. Jau aprīlī sākas rakšanas darbi būvlaukumā Annas kalniņā, kur atradusies pirmā kristīgā baznīca, kas 1283. gadā pārvērsta par kapliču. 1929. gada 31. augustā iesvēta jauno skolas ēku. Skolas internāta trīsstāvu ēka celta 1963. gadā. 1920. gadā skola pāriet valsts pārziņā un tiek pārdēvēta par Valmieras Valsts kurlmēmo skolu. 1958. gadā skola iegūst Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas nosaukumu, bet kopš 1998. gada skolas nosaukums ir Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola – attīstības centrs. Kopš 2018.gada - Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs.
Adrese: Valmiera, Pāvila Rozīša iela 5
