(1920-to gadu foto)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
Valmieras apriņķa Ozolmuižas grāfa Mellina meita Emma
Mellina viesošanās laikā Drēzdenē un Leipcigā iepazīstas ar kurlmēmo skolām.
Atgriežoties tēva mājās, Emma nolemj atvērt kurlmēmo skolu Vidzemē – Valmierā.
Notiek vienošanās ar Matīšu draudzes mācītāju K. Moltrehtu. Par pirmo skolas
skolotāju un priekšnieku uzaicina Bauņu pagasta Mīlīšu skolas skolotāju,
surdopedagogu Vīlipu Švēdi. 1934. gadā Valmieras kurlmēmo skolas pagalmā
atklāja V. Švēdem veltītu pieminekli, kura autors bija nedzirdīgais tēlnieks
Vilhelms Treijs.
Emma Mellina skolas kuratorijas rīcībā nodod 30 000 rubļu. Procenti no
šīs naudas izlietojami skolas uzturēšanai. Atbalstu apsola arī muižniecība un
mācītāji. Ar nelielām svinībām 1875. gada 30. jūlijā atver Valmieras kurlmēmo
skolu. Pirmajā 1875./76. m.g. skolā iestājas 8 skolēni. Skolai savas ēkas nav,
mācības notiek mazā koka namiņā Diakonāta ielā. Pieaugot skolēnu skaitam,
skolas klases un internāts tiek ierīkots skolas tuvumā esošajā pārbūvētajā rijā
un Meķa muižiņā. Skolēnu skaitam arvien pieaugot, esošās skolas telpas ir par
mazām. 1881. gadā uz Meķa muižas esošās zemes tiek likts pamatakmens jaunas
skolas ēkas celtniecībai. 1882./83. m.g. jau sākas mācības jaunuzbūvētajā skolā.
1928. gada 27. februārī sāk cirst kokus vecajā kapsētā, lai skola iegūtu vēl
vienu ēku, jo skolēnu skaits nemitīgi aug. Jau aprīlī sākas rakšanas darbi
būvlaukumā Annas kalniņā, kur atradusies pirmā kristīgā baznīca, kas 1283. gadā
pārvērsta par kapliču. 1929. gada 31. augustā iesvēta jauno skolas ēku. Skolas
internāta trīsstāvu ēka celta 1963. gadā. 1920. gadā skola pāriet valsts
pārziņā un tiek pārdēvēta par Valmieras Valsts kurlmēmo skolu. 1958. gadā skola
iegūst Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas nosaukumu, bet kopš 1998.
gada skolas nosaukums ir Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola – attīstības
centrs. Kopš 2018.gada - Valmieras
Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs.
Adrese: Valmiera, Pāvila Rozīša iela 5