(Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Peitiņu kapos atrodas leģendārais Strēlnieka Mātes un 12 strēlnieku kaps. Uz
pieminekļa sekojoši vārdi: Jānis Veide, Jūlijs Rudzītis, Jānis Degle, Jānis
Gailis, Stepans Skangals, Eduards Knoks, Žanis Grandovskis, Krišjānis Podiņš,
Staņislavs Spalčs, Alfrēds Rozenbergs, Ernests Ādamsons un viena strēlnieka
māte.
“Jelgavas ziņotājā” 1992.gada 3.janvārī A.Hartmanis raksta: “Tur, kur līdz 1916. gada 25. decembrim (7.
janvārim pēc jaunā stila) atradās vācu priekšējās pozīcijas, tagadējās Peitiņu
kapsētas apkaimē, 1917. gada janvārī sākās stāsts par strēlnieka Māti. No šiem
dramatiskajiem notikumiem mūs šķir 75 gadi, par to stāsta kapa kopiņa ar
savādo, no nesprāgušām granātām veidoto krustu un piemiņas plāksne. Neviens
nezina, kā risinājušies tālie notikumi, kā tie veidojuši cilvēku likteņus.
Klusā pievakarē, sēžot uz kapu soliņa, varam iedomāties to secību. Nav zināms,
vai Mātei tas bijis vienīgais dēls, par kuru tā domāja, dzirdot nepārtrauktu
frontes dunoņu, kas vēstīja par Ziemassvētku kaujām un tām sekojošu janvāra
kauju briesmām. Tām bija pakļauts arī viņš. Ja būtu līdzās dzīvesbiedrs, arī
viņai sirds būtu mierīgāka. Varbūt viņš gāja bojā 1905. gada revolūcijā zem
kazaku nagaikām? Varbūt krievu—japāņu karā? Tas nav zināms. Bet katrs granātas
sprādziens, ko dzirdēja Māte, un asiņainais sprādziena uzliesmojums, kas svēto
svētku laikā iezīmējās debesīs pāri Tīrelim, kā naža dūriens iedūrās viņas
sirdi. Tur viesuļugunis, kur līst asinis, un staigā nāve, atrodas viņas
mīļotais, tik ilgi gaidītais dēls. Karā jau katra diena līdzinās gadam. Tad
kādā rītā, kad pierimis kauju troksnis, Māte aizslēdz savas mājiņas durvis un
dodas ceļā, lai frontē meklētu savu dēlu. Citādi viņa nevar, jo sirds nav
mierīga. Lakatiņā ietīta tīra veļa, pašas adītas zeķes un cimdi. Sals pieņemas, par to liecina sarkanā rīta saule. Ir arī kāds gardums,
jo karavīra maize nav salda. Par spīti kara laika trūkumam, viņa pratusi kaut
ko no sava trūcīgā azaida saglabāt cienastam. No astoņu pulku divdesmit četriem
tūkstošiem ierindā palikuši vairs tikai piecpadsmit tūkstoši. Frontes līnija
stiepjas kilometriem pāri mežiem, purviem, kas pēc lielajām kaujām kļuvuši par
kopīgiem Brāļu kapiem. Kā viņa atradīs savu dēlu, kā spēs iziet cauri
kontrolei? Visi civiliedzīvotāji no turienes ir izraidīti, bet katrs privātās
drēbēs tērpies var būt vācu spiegs... Bet Mātei veicas, neviens nevar tai
atteikt, raugoties tās trūcīgajā apģērbā, pastalās ieautajās kājās un lakatiņā
rūpīgi ievīstītajā sainītī. Viņas acīs lasāma Mātes mīlestība un neizsakāms
lūgums uzzināt kaut ko par dēlu. Tuvojas jau pēcpusdiena, bet sniegs sāk
čirkstēt arvien asāk, jo sals pieņemas. Bet Māte to nejūt. Satiek jau pirmos
strēlniekus, kas rāda tai ceļu tālāk. Tas vairs nav tāls, viņas nojauta saka,
ka tas drīz beigsies. Jau klāt Peitiņi, redzamas vācu tranšejas un blindāžas, kurās apmetušies latviešu strēlnieki. Māte
vaicā pēc dēla cerībā to satikt, bet strēlnieki klusēdami, nodurtām galvām,
asarām acīs pieved Māti pie savāda kapa, kurā guldīti 12 latviešu strēlnieki.
Viņus vācu smagais lādiņš apracis mežā blindāžā uz mūžu. No saārdītiem baļķēniem
pagatavots vienkāršs krusts, kas mēmi liecina par notikušo traģēdiju. Klusē
strēlnieki, klusē Māte, kas jautājoši veras strēlniekos. Viņu acīs mirdz
asaras. Tad viņa saprot visu un lēni noslīgst pār dēla un viņa draugu atdusas
vietu. Ar neizsakāmu žēlumu strēlnieki noraugās saļimušajā sīkajā Mātes stāvā
un smalkjūtīgi aiziet. Sals pieņemas, saule noriet pāri Lielupei vēl sarkanāka
nekā no rīta. Strēlnieki aizejot klusi lūdz Māti palikt pa nakti pie viņiem,
nogaršot karavīru kāpostus un sasildīties. No rīta varētu doties mājup.
Guļasvieta būšot tuvāk pie krāsniņas. Bet Māte nesteidzas. Lēni atbild, ka vēl
kādu brītiņu pasildīšoties pie dēla kapa. Bet no rīta strēlnieki to atrod
nosalušu. Ticu, reiz pienāks laiks, kad mūsu rocība atļaus šajā vietā uzbūvēt
staltu pieminekli visām Mātēm, kuru dēli nav pārnākuši mājās no karalauka. Tas
būs piemineklis Mātei.”
Adrese: Jelgavas novads, Valgundes pagasts, Peitiņu kapi