.JPG)
.JPG)
.JPG)
2006.gadā Kuldīgā, Pētera ielā 8, tika atklāta piemiņas plāksne tiem, kuri no 1945. līdz 1956. gadam te pazemoti, spīdzināti, zaudējuši brīvību vai pat dzīvību. Kuldīga bija pirmā vieta, kur tādu atklāja, pēc tam – arī citviet Kurzemē un ar laiku visā Latvijā. Pirms tam Sv.Annas baznīcā notika aizlūgums un koncerts.
Pirms tam ēka bijusi privātmāja.
Adrese: Kuldīga, Pētera iela 8
.JPG)
.JPG)
Pirmā baznīca celta pirms 1660. gada no koka, 1774. gadā uzbūvēta mūra baznīca bizantiešu stilā. Līdz 1817. gadam darbojusies kā vīriešu klostera baznīca, bet līdz ar klostera likvidēšanu - kā draudzes baznīca. Pirmā pasaules kara laikā no baznīcas pāri palikušas bija tikai sienas, bet no garīdznieku mājas — pamati, savukārt, no aptuveni 1000 draudzes locekļiem bija tikai palikusi puse. 1920. gadā no Krievijas atgriezās tēvs Vladimirs Borozdinskis, kurš uzsāka baznīcas atjaunošanu. Jau no 1922. gada atsākās pastāvīgi dievkalpojumi.1928. gadā ar tēva Jēkaba Karpa gādību baznīcas iekšpuse tika izrotāta ar jaunu svētbilžu sienu. Pēc Otrā pasaules kara baznīcu atkal bija jāatjauno un 1963. gadā to pārņēma garīdznieks Anatolija Kudrjavcevs, kurš šajā baznīcā kalpoja līdz pat 1993. gadam.
Adrese: Krustpils, Zīlānu iela 57
Tā kā Jēkabpils katoļu baznīca nespēja uzņemt visus ticīgos, īpaši svētku dienās, tika lemts par jaunas baznīcas celtniecību Krustpilī. Krustpils dievnama celtniecības darbi uzsākās 2000. gada maijā. Pēc diviem mēnešiem, 18. jūlijā noritēja pirmā ķieģeļa iesvētīšanas svinības, kurās piedalījās Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kā arī Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs. Baznīcas ietilpība tika plānota vairāk nekā 300 cilvēkiem, tās būvniecību finansēja Rēzeknes-Aglonas diecēze un ticīgie katoļi ārvalstīs. 2004. gada 29. augustā baznīca tika iesvētīta.
Adrese: Krustpils, Kalna iela 33