Kandavas ugunsdzēsēju depo

 

                                                                   (1933.gada foto)

                                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ugunsdzēsēju depo celts 1872. gadā. Vēlāk uzcelts otrais stāvs.

Pēc lielajiem ugunsgrēkiem 1872. gadā Kandavā nodibināja ugunsdzēsēju biedrību. Tās vajadzībām uzceltais nams 20. gadsimta sākumā kalpojis arī kā nozīmīgs Kandavas sabiedriskās dzīves centrs. Ēku pārbūvēja 1920-os gados, kad nopirka ugunsdzēsēju mašīnas. Arī mūsdienās nams savu funkciju nav mainījis - te atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

1933.gadā Kandavas pilsētas valde iznomāja ugunsdzēsēju biedrībai pilsētas parku - Seno
Kapukalnu uz 99 gadiem par Ls 1 gada nomas maksu. Šis apmēram 1 pūrvietu lielais parks ir apaudzis ar dažādiem veciem lapu kokiem un pieguļ pie ugunsdzēsēju depo, pilsētas centrā, pie tirgus laukuma. Jūnija mēnesī ugunsdzēsēji ar saviem spēkiem šo parku skaisti izdaiļoja par atpūtas un izrīkojumu vietu, ieraka vairākus jaunus soliņus, ierīkoja kāju celiņus un puķu dobes.  22. jūlijā, vakarā biedrība šo parku atklāja ar koncertu un teātra izrādi.

2013.gadā tika rakstīts presē, ka tornis tikšot atjaunots un virs tā būs paaugstinājums ar pulksteni, kuru varēšot redzēt gandrīz no ikvienas vietas pilsētā. 2024.gadā tornis joprojām ir bez pulksteņa.

 

Adrese: Kandava, Tirgus laukums 7

 

Kandavas luterāņu baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Kandavas luterāņu baznīca uzcelta 1728. gadā nodegušās baznīcas vietā un sākusi darboties 1736. gadā. 32 m augstā torņa smaile uzcelta 1889. gadā mācītāja Hansa Fridriha Bernevica piemiņai. Zvans izliets 1787. gadā. Altārgleznu "Kristus pie krusta" darinājis Drēzdenes profesors K.Arnoldi 1855.gadā. Kancele un biktssols ir Ventspils kokgriezēja Johanna Mertensa 18.gadsimta 30. gadu darinājums. Ērģeles būvētas 1864. Gada, bet 1936. gadā tās pārbūvējis ērģeļmeistars J. Jauģietis. Ap 1730. gadu uzcelta arī mācītājmuižas dzīvojamā ēka.

Interesants ir fakts, ka Kandavas baznīcā atrodas divi izcili baroka laikmeta (17. /18. gadsimtu mija) koktēlniecības darbi — "Ļaundaru" figūras. Tās 1687. gadā celtās vecās baznīcas altārim darinājis kāds vārdā neminēts "tiroliešu kokgriezējs". Baznīcai degot
1728. gadā, tās brīnumainā kārtā nav cietušas. Kādā veidā izglābti "Ļaundari" un kā tie atgriezušies baznīcā, paliek noslēpums.

 

Adrese: Kandava, Baznīcas iela 7

 

Jūrmala, Ķemeru katoļu baznīca

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Baznīca uzcelta no koka 1899.gadā. Lielo altāri greznoja itāļu mākslinieka Budžari glezna „Svētais Jānis Kristītājs”. Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā kopā ar baznīcas zvanu tā pazuda. Otrā pasaules karā laikā dievnams tika pārvērsts par lazareti un zirgu stalli. Pēc kara baznīcai bija nepieciešami lieli renovācija darbi, tomēr padomju okupācijas iestādes to neļāva. Gadu gaitā restaurācijas darbi tomēr pamazām norisinājās, labojot griestus un grīdas, iegādājoties ērģeles un ozolkoka solus. Mūsdienās baznīcai ir nosiltinātas sienas un grīda, sakārtota ventilācija, nostiprināti pamati, ierīkota katlu māja. Pašlaik altāri grezno mākslinieces Maijas Veisbārdes gleznotā altārglezna ar svēto Jāni Kristītāju. Jaunizveidotais altāris ir kokgriezēja Raimonda Javorska roku darbs.

 

Adrese: Jūrmala, Ķemeri, Sēravotu iela 8