Rucavas skola

 

                                                                (Vecā skolas ēka agrāk)

                                                       (Vecā skolas ēka 2025.gadā, V.S. foto)

                                                                                         (1938.gada foto)

                                                                        (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

 

Pirmo skolu Paurupes ciemā (tagadējais Rucavas centrs) ap 1820. gadu dibināja kāds vācu kurpnieks Krēgers. Viņa aizsākto darbu turpināja dēls. Abi šo skolu sauca par elementārskolu. Par pirmo profesionālo skolotāju Rucavas pagastā tiek uzskatīts ērģelnieks un skolotājs Kristofers Šēnbergs, kurš Rucavā dibināja savu privāto draudzes skolu. No 1875. līdz 1889. gadam tā darbojās kā proģimnāzija - sākumā Kristapa Šēnberga, vēlāk viņa dēla Kārļa vadībā. Skolas pamazām tika veidotas arī citos pagasta ciemos – 1854. gadā Ģeistautu skola, 1881. gadā Miemju skola, 1894. gadā Papes skola, 1922. gadā Ezera (Sesku) skola, 1919. gadā Nidas skola, Rucavas Upmaļu pamatskola, Butiņģes un Sudragu skola (tagadējās Lietuvas un Dunikas teritorijā). Pēc Rucavas pagasta teritorijas samazināšanas 1921. gadā izmainījās arī skolu tīkls. 1930. gadā pagastā darbojas viena sešgadīgā Paurupes pamatskola, sešas pirmās pakāpes pamatskolas, viena minoritātes vācu skola. 1932. gadā Rucavas – Paurupes skolu savā pārziņā pārņēma Izglītības ministrija. Toreizējais izglītības ministrs L. Adamovičs 1934. g. 17. jūnijā ielika pamatakmeni jaunās skolas būvē.

Skola tika uzcelta un iesvētīta 1938. g. 13. novembrī. Ēka celta pēc arhitekta Blankenburga projekta. Būve izmaksājusi 200 000 ls, kas bija apmēram Rucavas pagasta četru gadu budžeti. Šī skola ir vienīgā, kas darbojas pagastā vēl šodien. Mazās skoliņas viena pēc otras tika slēgtas 60 – 70 gados.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Rucavas pagasts, Rucava (koordinātes -  56.156847, 21.155021 un 56.156338, 21.153314 )

 

Mātru metodistu baznīca (Mātras metodistu baznīca)

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

 Draudze pagastā darbojās no 1921. gada. 1925. gadā sākās baznīcas celtniecība un tā bija pirmā baznīca Latvijā, kas tika celta pašu spēkiem. Celtnieki lielākoties bija draudzes locekļi. Otrā pasaules kara laikā baznīcā tika iekārtota vācu lazarete. Pēc Otrā pasaules kara metodistu baznīcas darbība tika ierobežota un 1948. gadā to aizliedza. Baznīcā sāka darboties luterāņu draudze, tomēr ar bijušo metodistu draudzes mācītāju. 1994. gadā luterāņu draudze savu darbību beidza un baznīcā atjaunojās metodistu draudze.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Medzes pagasts (koordinātes - 56.605534, 21.131827 ) 

Mārsnēnu biedrību nams (Mārsnēnu tautas nams)

 

                                                                   (1937.gada foto)

                                                                        (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1907. gadā mārsnēnieši nodibināja saviesīgu biedrību, kura darbojās centīgi: nodibināja kori, dramatisko pulciņu un centās uzkrāt līdzekļus sava nama būvei. Pēc 7 gadiem biedrībai jau bija pirkšanas ceļā iegūts zemes gabals nama būvei, ap 1200 rbļ. kapitāla un maza bibliotēka. Sabrūkot Krievijas valstij, gāja zudībā arī biedrības noguldījumi, bet nesabruka biedrības centīgais gars. Pagāja kara gadi. Biedrība no jauna ķērās pie darba. Tā 1933. gadā biedrībai bija uzkrāti noguldījumi 8500 ls. Biedru sapulce nolēma bez kavēšanās ķerties pie sava nama būves. Pēc inženiera Bērziņa izstrādāta nama izbūves plāna, kas aprēķināts uz 27.000 ls, sapirka vajadzīgos materiālus. Materiālu pievešanā un sagatavošanā gan biedri, gan nebiedri ziedoja bagātīgi darba spēku, aprēķinot to naudā, apmēram uz 1000 Is. Nākamā gadā, kā pasaka, pacēlās staltais biedrības nams Raunas— Valmieras, Smiltenes—Cēsu lielceļu krustojumā, un 1935. gada rudenī namā pirmo reizi notika izrīkojums. Biedrības pastāvēšanas laikā koris piedalījies visos Rīgā un novados sarīkotos dziesmu svētkos, biedrība sarīkojusi teātra izrādes, priekšlasījumus , kursus, palīdzējusi ar naudas pabalstiem nelaimē kritušiem zemturiem un centīgiem jauniešiem izglītības turpināšanai. Līdz šim biedrība nama būvei izdevusi 19.000 ls. Biedrības namā atrod mājīgas telpas saviem izrīkojumiem visas pagasta organizācijas. Tāpat biedrības 850 sējumu lielo bibliotēku var lasīt ikkatrs grāmatu draugs. Nepārtraukti biedrības valdē darbojušies skolotājs Kalnbērziņš, pagasta darbvedis Bauris un lauksaimnieks Kļaviņš. (“Cēsu apriņķis”, 1937)

 

Adrese: Cēsu novads, Mārsnēnu pagasts, Mārsnēni (koordinātes-  57.420904, 25.580319 )