1907. gadā mārsnēnieši nodibināja saviesīgu biedrību, kura darbojās centīgi: nodibināja kori, dramatisko pulciņu un centās uzkrāt līdzekļus sava nama būvei. Pēc 7 gadiem biedrībai jau bija pirkšanas ceļā iegūts zemes gabals nama būvei, ap 1200 rbļ. kapitāla un maza bibliotēka. Sabrūkot Krievijas valstij, gāja zudībā arī biedrības noguldījumi, bet nesabruka biedrības centīgais gars. Pagāja kara gadi. Biedrība no jauna ķērās pie darba. Tā 1933. gadā biedrībai bija uzkrāti noguldījumi 8500 ls. Biedru sapulce nolēma bez kavēšanās ķerties pie sava nama būves. Pēc inženiera Bērziņa izstrādāta nama izbūves plāna, kas aprēķināts uz 27.000 ls, sapirka vajadzīgos materiālus. Materiālu pievešanā un sagatavošanā gan biedri, gan nebiedri ziedoja bagātīgi darba spēku, aprēķinot to naudā, apmēram uz 1000 Is. Nākamā gadā, kā pasaka, pacēlās staltais biedrības nams Raunas— Valmieras, Smiltenes—Cēsu lielceļu krustojumā, un 1935. gada rudenī namā pirmo reizi notika izrīkojums. Biedrības pastāvēšanas laikā koris piedalījies visos Rīgā un novados sarīkotos dziesmu svētkos, biedrība sarīkojusi teātra izrādes, priekšlasījumus , kursus, palīdzējusi ar naudas pabalstiem nelaimē kritušiem zemturiem un centīgiem jauniešiem izglītības turpināšanai. Līdz šim biedrība nama būvei izdevusi 19.000 ls. Biedrības namā atrod mājīgas telpas saviem izrīkojumiem visas pagasta organizācijas. Tāpat biedrības 850 sējumu lielo bibliotēku var lasīt ikkatrs grāmatu draugs. Nepārtraukti biedrības valdē darbojušies skolotājs Kalnbērziņš, pagasta darbvedis Bauris un lauksaimnieks Kļaviņš. (“Cēsu apriņķis”, 1937)
Adrese: Cēsu novads, Mārsnēnu pagasts, Mārsnēni (koordinātes- 57.420904, 25.580319 )
