Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas

(1930-to gadu foto)

(Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Uzsākot katedrāles celtniecību 1901. gadā, tās pamatakmens svinīgajā iesvētīšanas ceremonijā piedalījās arī Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni. Bizantiešu stila baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu principam – ar vienu centrālo un četriem sānu kupoliem. Arhitekts - Vasīlijs Kosjakovs no Pēterburgas. Ēkas konstrukcija ir unikāla, katedrālei nav nevienas kolonnas. Baznīcas būvniecībā arhitekts pirmo reizi izmantoja monolītās betona liešanas metodi, tāpēc dievnams ir bez atbalsta kolonnām, visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves. Dievnama augstums pārsniedz piecdesmit metru.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, daudzus katedrāles priekšmetus, tostarp zvanus un ikonas, izveda uz Krieviju.

1930. gados dievnamu piemēroja Liepājas garnizona luterāņu draudzes vajadzībām.

PSRS okupācijas armijas karaspēks pēc Otrā pasaules kara šeit iekārtoja sporta zāli, matrožu un zaldātu kinoteātri un izklaides vietu. Lai slāpētu lielisko akustiku un skatītāji labāk varētu sadzirdēt filmu skaņu, tika aizbetonēts centrālais kupols.
1991. gada septembrī militārie spēki atstāja katedrāli, un jau decembrī atgūtajā katedrālē notika pirmais dievkalpojums.

Adrese: Liepāja, Studentu rotas iela 7

(Fabrikas ēka senāk)

(Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

Pirmais Kartonāžas un spodrpapīra fabrikas, tagad "Liepājas papīrs" īpašnieks bija Vācijas pilsonis Viktors Šmits, kas 1896. gadā Jaunajā tirgū, tagad Rožu laukumā, darbību uzsāka ar kartona šķirņu rakstāmpapīra un fibras darbnīcu, kurā strādāja 15 strādnieki. Nākamajā gadā Šmits, nopircis no pilsētas tai piederošo zemi Vecās Jūrmalas ielā 20, un Krievijas Donas bankā saņēmis gandrīz miljonu rubļu kredīta, sāka būvēt lielus sarkano ķieģeļu korpusus. Tā pilsētas dienvidu nomalē izauga fabrika, kas darbojas vēl šobrīd, – tagadējais "Liepājas papīrs".

Paplašinot ražošanu, 1899. gadā fabrikas galvenajam korpusam uzbūvēja trešo stāvu un uzstādīja vēl vienu 20 zirgspēku tvaika mašīnu. Fabrikā tajā laikā strādāja 90 strādnieki. Tās produkcija dažādojās. Celulozi un gatavu kartona masu ieveda no Somijas un Karēlijas, bet krāsu materiālu – no Vācijas. 1900. gadā uz modernām vācu iekārtām atsevišķā nodaļā sāka foto atklātņu (pastkaršu) izlaišanu. Par ļoti pieprasītu modes preci kļuva litogrāfijas nodaļā izlaistie biezkartona rāmīši fotogrāfijām. Nelielos daudzumos tika ražoti arī ar krāšņām vinjetēm izcakoti fotogrāfiju albūmi.

Šajā gadā fabrikai sākās jauns darbības pavērsiens. Viktora Šmita īpašumā ienāca čehu rūpnieks Juzefs Pokornijs un 1903. gadā kļuva par fabrikas kapitāla vienīgo īpašnieku. Tajā laikā fabrika saucās: "J. Pokornija Liepājas spodrpapīra, kartona un fotokaršu fabrika".

Fabrikā nodarbināti bija vidēji 86 strādnieki, darbojās 65 dažādas mašīnas un iekārtas. Krievijas-Japānas karš bija krīzes laiks fabrikas īpašniekam. Sadārdzinājās dzelzceļa pārvadājumu tarifi, pieauga izejvielu izmaksas, un bija jāpaceļ galaprodukcijas cena. Tobrīd daudzi pasūtītāji fabrikai palika parādā un daži pat līdz Pirmajam pasaules karam nebija norēķinājušies par pasūtīto.

Juzefa Pokornija uzņēmumi darbojās arī Odesā, Varšavā un Maskavā. 1909. gadā Maskavā darbu par vienkāšu jaunāko komiju uzsāka enerģisks jauneklis no Ukru pagasta Sniķeres Frīdrihs Tumševics. Pokornijs savā Maskavas uzņēmumā nupat bija uzsācis uz stikla pamatnēm uzklātu gaismas jūtīgu fotoplašu ražošanu, un latvietis Fricis Tumševics kļuva par fotoplašu ražošanas laboratorijas vadītāju.

1914. gadā laboratorija sāka izlaist patentētas fotoplates ar zīmolu "Iris", kas lētuma un foto attēlu negatīvu kvalitātes dēļ spēja izkonkurēt vāciešu un krievu bromsudraba un kolodija smalkgrauda produkciju.

Friča Tumševica materiālā rocība bija ievērojama, taču arī liela patriotiskas latvietības apziņa. 1916. gadā Maskavas latviešu biedrība viņu ievēlēja par priekšnieku. Fricis Tumševics savu laiku un naudu veltīja latviešu kara bēgļu piederīgo adresu apzināšanai, viņu sociālajai apgādei un lielpilsētas latviešu kopā saturēšanai. Tumševics bija nopircis Maskavas ārpilsētas muižiņu "Stepanovka", kur iekārtojis tautiešu lauku atpūtas vietu un dārzkopības kooperatīvu latviešu bērniem. Taču 1920. gadā boļševiki šo iekopto saimniecību konfiscēja un tajā ierīkoja "boļševisma kustības veterānu ar garīgām galvas vainām" komūnu. Redzēdams, ka pret fotoplašu laboratoriju un foto piederumu veikalu jaunā vara arī savelk arvien ciešāku cilpu, Fricis Tumševics izmanto esošo “bardaku” un ar “kukuļu” palīdzību saņem atļauju pa dzelzceļu uz Latviju nosūtīt fotoplašu ražošanas iekārtas, lai it kā piedalītos izsludinātajā 1923. gada Latvijas rūpniecības izstādē Rīgā ar Padomju Krievijas ražojumu paviljonu.

1922. gada nogalē Friča Tumševica fotoplates jau tiek ražotas Pokornija fabrikā Liepājā, kas formāli pārgājusi dēla Nikolaja Pokornija pārvaldībā. Fotoplašu "Iris" ražošanas jauda līdz 1927. gadam sasniedza līdz pieciem tūkstošiem dubulteksemplāru dienā, un ilgus gadus veiksmīgi konkurēja ar "Agfa" un "Baltā" zīmoliem un vietējā fotogrāfa Leibovica laboratorijas fotoplašu produktiem.

1927.gadā Tumševics mirst. 1928. gada pavasarī fotoplašu ražošanas ietaises un ķīmijas laboratoriju nopirka Liepājas inženieris Jūlijs Vēzis, reģistrējot to uz sievas Elzas Vēzis vārda. "Iris" zīmols nu iemājoja Riepu ielā 10 un Vēža veikaliņā Riepu ielā 6. 1933.gada novembrī Elzas Vēzis fabrika nodeg.

Uzņēmuma vēsturē vairākkārt ir mainījies nosaukums, notikušas izmaiņas vadības līmenī un izmainījies ražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu klāsts. 1993. gadā mainās uzņēmuma statuss, un tiek izveidota akciju sabiedrība „Liepājas Papīrs”. Mainoties līdzi laikam, uzņēmums pakāpeniski palielina poligrāfiskās produkcijas ražošanas apjomus, un 2005. gadā uzņēmums uzsāk pārēju no dažādu baltpreču (klades, kantora grāmatas, zīmēšanas albūmi) ražošanas un attīsta poligrāfiju.

Adrese: Liepāja, Pļavu iela 17

Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas

Lapas

27.06.25

Mujānu ūdensdzirnavas

22.06.25

Liepājas Septītās dienas adventistu baznīca

Liepāja, Svētā Nikolaja Jūras katedrāle (Karostas katedrāle)

19.06.25

Liepājas papīrfabrika