Liepājas ģimnāzija

 

                                                                      (1925.gada foto)

                                                                                           (1935.gada foto)

 

                                                          (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā. Ēkas arhitekts Ludvigs Melvils, būvuzņēmējs - Semjons Klepeņins. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā. To cēla kā Liepājas sieviešu ģimnāziju, bet pārkrievošanas politikas dēļ mācības tajā notika krievu valodā. Šajā periodā skolu beidza arī ievērojamā latviešu rakstniece un filozofe Zenta Mauriņa. Un tikai 1919.gada septembrī šajā ēkā mācības uzsāka Liepājas reālģimnāzija, kurā mācību priekšmetus mācīja latviešu valodā, tomēr paralēli strādāja klases ar krievu un vācu mācību valodu. 

 

Adrese: Liepāja, Ausekļa iela 9 

 

Liepājas galvenā arhitekta Berči dzīvojamais nams

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ēka Peldu ielā 15, kuru šobrīd apsaimnieko Romas katoļu baznīcas Kurzemes kūrija un Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, bet aptuveni pirms gadsimta tajā saimniekoja ievērojamā Liepājas arhitekta P.M.Berči ģimene.

Sākotnēji ēkas īpašnieks bija pats P.M.Berči, bet kopš 1914.gada viņa dēls Makss Berči. Ēkas būvprojekts radīts 1871.gadā un aptuveni pēc gada ģimene tajā jau dzīvoja. Ēkas celtniecība nebija nejauša, jo ģimene pieauga ļoti strauji. Arhitekta mazmazmeita Angelika Berči grāmatā "Bertschy" stāsta, ka Berči sieva Šarlote Katrīna citu pēc cita laida pasaulē dēlus, un ģimenei vajadzēja aizvien vairāk vietas.

Ēka bija ne tikai dzīvojamā māja, bet arī biroja ēka. "Zaļā māja" uz daudziem gadiem kļuva par ģimenes dzīves centru. Visu gadu laikā kopumā ēku apdzīvoja trīs Berči paaudzes.

Berči sākotnēji bija uzcēlis vienstāva ēku – dzīvoklis un būvbirojs atradās vienā stāvā. Ēkas toreizējais veidols līdzinājās ārpilsētas villai, stilistiski iezīmējot laika posmu pārejai no ampīra uz renesansi. Fasādēs tika izmantoti logi ar pusloka formu un arhitektoniski dekoratīvu ailu apdari. 20.gadsimta pirmajā desmitgadē tika uzcelts otrais stāvs, kurš arī turpmāk kalpoja darba vajadzībām. No virtuves vēl šodien var nokļūt dārzā. Diemžēl dārzā vairs nav skaistās strūklakas, kura redzama Berči ģimenes fotogrāfijās.

 

Adrese: Liepāja, Peldu iela 15 

 

Liepājas svētā Dominika katoļu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Dievnams ir Brāļu Sludinātāju ordeņa Liepājas Svētā Dominika klostera sastāvdaļa. Liepājas Svētā Dominika klosteris tika nodibināts 1996. gada 28. novembrī, reģistrējot to Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā. Tā celtniecība Jelgavas ielā 17 tika uzsākta 1997. gadā un pabeigta 1998. gada Lieldienās. Pie klostera 2003. gadā pēc arhitekta A. Kokina projekta sākās baznīcas celtniecības darbi. Būvdarbus veica uz kādreizējās publiskās pirts pamatiem, tos paplašinot un nostiprinot. Vienlaicīgi sāka veidoties draudze. Baznīca tika pabeigta 2007. gadā. Dievnams ir 32 metrus gara un 12 metrus plata ķieģeļu ēka ar 32 metrus garu torni, kas ir iebūvēts ēkas korpusā. Torņa galā ir apzeltīts krusts.

 

Adrese: Liepāja,  Jelgavas iela 17 (ieeja no Teodora Breikša ielas)

 

Liepāja, Karostas cietums

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

 Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā, kas atzīts par pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu pasaulē. Liepājas Karostas cietuma ēka ir saglabājusi savu autentiskumu, fasāžu eklektisma stila apdares elementus un plānojumu. Mainoties varām, iestādes mērķis palika nemainīgs – vieta likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Ieslodzītie bija gan revolucionāri, cara armijas matroži un apakšvirsnieki, gan vācu dezertieri, kurelieši, Staļina laika tautas ienaidnieki, gan arī padomju armijas un Latvijas armijas karavīri.

Jau sākot Karostas infrastruktūras plānošanu 1893. gadā paredzēja izbūvēt modernu hospitāļa kompleksu, kas sastāvētu no vairākām specializētām ēkām. Hospitāļa kompleksu sāka būvēt 1900. gadā un līdz 1905. gadam tas sasniedza savu vislielāko pacientu skaitu. 1905. gada Liepājas matrožu dumpja laikā, daļu no arestētajiem izvietoja maz izmantotajā Karostas hospitāļa venerisko slimību blokā.

Latvijas armijas garnizona laikā no 1920. līdz 1939. gadam šajā ēkā bija virssardze. Vācijas okupācijas laikā Karostas virssardzes ēkā izvietoja drošības iestāžu cietumu, kur 1944. gada 19./20. novembra naktī ieslodzīti un notiesāti uz nāvi astoņi ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki un tehniskie darbinieki.

Pēc Otrā pasaules kara, kad Liepājā izvietoja Padomju kara flotes bāzi, šajā ēkā izvietojās virssardze un šo funkciju pildīja līdz Krievijas Federācijas karaspēka izvešanai 1994. gadā.

Ēka funkcionēja arī Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku vajadzībām līdz 1997. gadam kā Liepājas Garnizona virssardze. 

No 2002. gada ēkā ir izvietots Karostas cietuma muzejs un ir iespēja doties ekskursijā gida pavadībā. Ekskursijas laikā var apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt tā vēsturi, apskatīt kameras un karceri, kā arī dzirdēt interesantus un pat spocīgus stāstus no cietuma dzīves. 

Adrenalīna meklētāji var pārnakšņot cietuma kamerā. Karostas cietumā darbojas Karostas apmeklētāju centrs, padomju stila bufete un suvenīru veikals. 

 

Adrese: Liepāja, Invalīdu iela 4