(Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
Portāls irliepaja.lv 2015.gadā raksta: “Pēc
tradīcijas 11.novembrī lāpu gājiens noslēdzas Ziemeļu kapsētā. Taču no 1922.
līdz 1939. gadam šāds pat svinīgs gājiens ar iedegtām lāpām notika arī Līvas
kapsētā. Tur godināja sešu žīdu tautības kritušo Latvijas armijas karavīru piemiņu.
1936.gada 17.novembrī Līvas kapu ebreju daļā "Žīdu tautības Latvijas
atbrīvotāju biedrības" Liepājas nodaļa atklāja piemiņas zīmi un
labiekārtoja apbedījumus. 1939.gada februārī šīs pašas biedrības pārstāvji
piestiprināja piemiņas plāksni Liepājas ebreju Lielajā sinagogā pie austrumu
sienas. Akmenī bija iekalti 19 liepājnieku, kritušo žīdu tautības Latvijas
armijas karavīru vārdi.
Neskartas šīs piemiņas vietas bija tikai neilgi. 1941.gadā Lielo sinagogu
nacisti nojauca un gabalos sasita arī piemiņas akmens zīmi. Līvas kapos sešu
kritušo apbedījumus postīja vairākkārt, nozāģējot žodziņa metāla ķēdes,
izlaužot lielgabalu granātu maketus un bojājot betona sarkofāgus.
Varbūt, ka šajās novembra dienās kāds no Liepājas Ebreju draudzes vai Ebreju
muzeja kaut pieticīgi atcerēsies par saviem tautiešiem, kas krituši par
Latvijas brīvību! Karavīru apbedīšanas dienā, 1919.gada 15.novembrī Liepājas
"Strādnieku Avīze" rakstīja: "Slava un mūžīga piemiņa
kritušajiem varoņiem! Jūsu atdzisušās miesas guldīs jau brīvās Latvijas
klēpī!"
Uz pieminekļa Līvas kapsētā iekalti sekojoši uzvārdi, Latgales papildus
bataljona 4.rotas kritušie kareivji:
Veiners Jāzeps,
Friedmanis Elias (Leopolda d.),
Bonks Haims (Gersona d.),
Baums Heinrichs (Mošies d.),
Usikers Izaks Jāzeps,
Latters Roberts”.
Adrese: Liepāja, Cenkones iela 18
