Veģu muiža (Weggen)

 

                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1948. gada 26. janvārī Rīgā Sociālās nodrošināšanas ministrija nodibināja „Mazgadīgo invalīdu namu”, galvenokārt tiem bērniem, kuri kara laikā bija zaudējuši vecākus. Bērnu skaits apmēram 30. 1951. gada jūlijā – tobrīd jau 46 bērnus pārvietoja uz Kandavas rajona Abavas pagasta Veģu muižu. Veģu muižas komplekss tika paplašināts, ekspluatācijā nododot jaunu ēku. Mūsdienās Veģos atrodas Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" filiāle "Veģi" bērniem un jauniešiem ar smagiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Muiža piederējusi Grothusu dzimtai. 

 

Adrese: Talsu novads, Abavas pagasts, Veģi (koordinātes - 57.084812, 22.463204 un apkārtne)

 

Sabiles viduslaiku pils (Zabeln)

 

               (Baznīcas akmens sēta,kura būvēta no viduslaiku pils atliekām, Līgas Landsbergas foto 2025.gadā)

 

Sabiles ordeņa pils bijusi ordeņa fogta, vēlāk saimniecības pils. Nav zināms precīzs pils būvēšanas gads. Tā varētu būt celta pēc 1253.gada, bet noteikti pirms 1282.gada, kad Sabilē minēts fogts Johans. 1563. gadā Sabiles pils bijusi tuvu sabrukšanai. Nav zināms, kad pils tikusi noārdīta, bet ir rakstītas liecības, ka 1600.-1604. gadā hercogam Frīdriham esot lūgta atļauja izlietot pils akmeņus baznīcas remontam un iežogojuma celšanai. 1794. gada J. K. Broces zīmējumā vēl redzamas nelielas Sabiles pils drupas. Tā atradusies iepretim Sabiles baznīcai, starp baznīcu un Abavu, kur tagad veikals.

 

Adrese: Talsu novads, Sabile (koordinātes +/-  57.046645, 22.571529 )

 

Sabiles baznīca

 

                                                                    (2022.gada foto)

                                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1567. gada 28. septembrī licis celt jaunu baznīcu vecās koka kapelas vietā, romāņu stilā, taču bez torņa. Tikai pēc vairāk kā 100 gadiem – 1682. gadā – baznīcai uzbūvēja torni ar piramīdveidīgu jumtiņu.

Sabiles baznīcā atrodas zvans, kas ir vecākais lietais zvans Latvijā. Tas ir liets 1450. gadā un joprojām iezvana svētvakarus savā dobjajā un skanīgajā tonī, kas dzirdams iztālēm aiz Sabiles gravām. Pirms tam zvans atradies Sabiles viduslaiku pils kapelā. Arī Sabiles baznīcas kancele ir vecākā Latvijā, izgatavota ap 16.-17.gadsimtu. Baznīcā atrodas gotiskā stilā darinātas solu rindas, vērtīgi sudraba svečturi, četri kroņlukturi. Kopš 1859. gada baznīcā skan ērģeles, kas būvētas Drēzdenē un pārvestas no Rīgas Jēzus baznīcas.

1980-os gados no baznīcas tika nozagta un sabojāta altārglezna, kas bija ļoti liela 3,6 m x 2,27 m. Zagšanas brīdī glezna bija kritusi un krāsojums salūza un nobira. Tikai pēc 12 gadiem atradās cilvēks, kurš uzņēmās finansēt gleznas atjaunošanu - Hanss Kristiāns Gleizers no Vācijas, kādreizējā Sabiles mācītāja Gleizera mazmazdēls. Diemžēl neviena Latvijas muzeja restauratori nebija gatavi uzņemties darbu, jo glezna ir ļoti liela un pārāk daudz un smagi bojāta. Visbeidzot darbu uzņēmās veikt  Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas nodaļa, kas tolaik bija nesen dibināta. 1996.gada 14.decembrī restaurēto gleznu svinīgā dievkalpojumā iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags.

Pie baznīcas apbedīts Sabiles mācītājs Karls Vilhelms Kupfers (1793-1866) un viņa sieva Luīze Kupfere, dzim. Rambaha . Baznīcu ieskauj akmens krāvuma žogs, kura tapšanā izmantoti nojauktās viduslaiku pils akmeņi.

 

Adrese:  Talsu novads, Sabile, Ventspils iela 4