(2022.gada foto)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
(Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1567.
gada 28. septembrī licis celt jaunu baznīcu vecās koka kapelas vietā, romāņu
stilā, taču bez torņa. Tikai pēc vairāk kā 100 gadiem – 1682. gadā – baznīcai
uzbūvēja torni ar piramīdveidīgu jumtiņu.
Sabiles baznīcā
atrodas zvans, kas ir vecākais lietais zvans Latvijā. Tas ir liets 1450. gadā
un joprojām iezvana svētvakarus savā dobjajā un skanīgajā tonī, kas dzirdams
iztālēm aiz Sabiles gravām. Pirms tam zvans atradies Sabiles viduslaiku pils
kapelā. Arī Sabiles baznīcas kancele ir vecākā Latvijā, izgatavota ap
16.-17.gadsimtu. Baznīcā atrodas gotiskā stilā darinātas solu rindas, vērtīgi
sudraba svečturi, četri kroņlukturi. Kopš 1859. gada baznīcā skan ērģeles, kas
būvētas Drēzdenē un pārvestas no Rīgas Jēzus baznīcas.
1980-os gados no baznīcas tika nozagta un
sabojāta altārglezna, kas bija ļoti liela 3,6 m x 2,27 m. Zagšanas brīdī glezna
bija kritusi un krāsojums salūza un nobira. Tikai pēc 12 gadiem atradās
cilvēks, kurš uzņēmās finansēt gleznas atjaunošanu - Hanss Kristiāns Gleizers
no Vācijas, kādreizējā Sabiles mācītāja Gleizera mazmazdēls. Diemžēl neviena
Latvijas muzeja restauratori nebija gatavi uzņemties darbu, jo glezna ir ļoti
liela un pārāk daudz un smagi bojāta. Visbeidzot darbu uzņēmās veikt Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas nodaļa,
kas tolaik bija nesen dibināta. 1996.gada 14.decembrī restaurēto gleznu svinīgā
dievkalpojumā iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags.
Pie baznīcas apbedīts Sabiles mācītājs Karls
Vilhelms Kupfers (1793-1866) un viņa sieva Luīze Kupfere, dzim. Rambaha .
Baznīcu ieskauj akmens krāvuma žogs, kura tapšanā izmantoti nojauktās
viduslaiku pils akmeņi.
Adrese: Talsu novads, Sabile, Ventspils iela 4