Sabiles baznīca

 

                                                                    (2022.gada foto)

                                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1567. gada 28. septembrī licis celt jaunu baznīcu vecās koka kapelas vietā, romāņu stilā, taču bez torņa. Tikai pēc vairāk kā 100 gadiem – 1682. gadā – baznīcai uzbūvēja torni ar piramīdveidīgu jumtiņu.

Sabiles baznīcā atrodas zvans, kas ir vecākais lietais zvans Latvijā. Tas ir liets 1450. gadā un joprojām iezvana svētvakarus savā dobjajā un skanīgajā tonī, kas dzirdams iztālēm aiz Sabiles gravām. Pirms tam zvans atradies Sabiles viduslaiku pils kapelā. Arī Sabiles baznīcas kancele ir vecākā Latvijā, izgatavota ap 16.-17.gadsimtu. Baznīcā atrodas gotiskā stilā darinātas solu rindas, vērtīgi sudraba svečturi, četri kroņlukturi. Kopš 1859. gada baznīcā skan ērģeles, kas būvētas Drēzdenē un pārvestas no Rīgas Jēzus baznīcas.

1980-os gados no baznīcas tika nozagta un sabojāta altārglezna, kas bija ļoti liela 3,6 m x 2,27 m. Zagšanas brīdī glezna bija kritusi un krāsojums salūza un nobira. Tikai pēc 12 gadiem atradās cilvēks, kurš uzņēmās finansēt gleznas atjaunošanu - Hanss Kristiāns Gleizers no Vācijas, kādreizējā Sabiles mācītāja Gleizera mazmazdēls. Diemžēl neviena Latvijas muzeja restauratori nebija gatavi uzņemties darbu, jo glezna ir ļoti liela un pārāk daudz un smagi bojāta. Visbeidzot darbu uzņēmās veikt  Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas nodaļa, kas tolaik bija nesen dibināta. 1996.gada 14.decembrī restaurēto gleznu svinīgā dievkalpojumā iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags.

Pie baznīcas apbedīts Sabiles mācītājs Karls Vilhelms Kupfers (1793-1866) un viņa sieva Luīze Kupfere, dzim. Rambaha . Baznīcu ieskauj akmens krāvuma žogs, kura tapšanā izmantoti nojauktās viduslaiku pils akmeņi.

 

Adrese:  Talsu novads, Sabile, Ventspils iela 4