Kuldīga, dzīvojamā ēka Mālu ielā 21

 

 

                                                           (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ēka celta 1905. gadā. Šis gads redzams arī uz ēkas fasādes. Ēka ir vizuāli krāšņa, jo celta 20. gadsimta sākumā mazpilsētās ļoti populārajā eklektisma stila apakšnovirzienā "ķieģeļu stilā" - sarkanie ķieģeļi ar balto detaļu apmetumu rada krāšņus un greznus kontrastus. Šīs konkrētās ēkas dominējošais stils ir neorenesanse - ēku greznu padara ne tikai krāsu kontrasts, bet arī tiešām bagātīgs visādu arhitektonisko formu un rotājumu lietojums. Piebūve Grants ielas pusē uzcelta 1920-os gados.

 

Adrese: Kuldīga, Mālu iela 21

 

Kuldīga, metodistu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Metodistu baznīca Latvijā sāka savu kalpošanu 1921.gadā. Padomju okupācijas laikā metodistu baznīcas tika slēgtas, un tikai pēc valsts neatkarības atgūšanas baznīca varēja atkal sākt kalpot. Taču par šīs konkrētās Kuldīgas baznīcas vēsturi vispār nav atrodama nekāda informācija ne mūsdienu, ne senākos izdevumos.

Toties 1924.gada „Policijas vēstnesis” raksta par kādu atgadījumu: “ 27. novembrī Kuldīgā
uz ielas parādījās vājprātīga sieviete, kura ķēra rokā mazus bērnus, žņaudza tos un vilka prom uz metodistu lūgšanas namu. Vājprātīgo aizturēja un nogādāja policijā, kur tā izrādījās par veikalnieka Laša kalponi, 43 g. v. Emīliju Medniek. Tālāk noskaidrojās, ka viņa pastāvīgi apmeklējusi metodistu sapulces, no kurām bieži atgriezusies mājās tikai ap plkst. 2 naktī. Arī ārprātā būdama tā pastāvīgi skaita lūgšanas un dziesmu grāmatu no rokām neizlaiž. Viņa ievietota pilsētas slimnīcā nosūtīšanai uz vājprātīgo iestādi”.

 

Adrese: Kuldīga, Policijas iela 8

 

Kuldīga, pareizticīgo baznīca

 

                                                             (19.gadsimta beigu foto)

                                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca celta 1871. gadā Sanktpēterburgas arhitekta Bulavina vadībā ar bijušā kuldīdznieka – tirgotāja Ivana Smirnova materiālu atbalstu. Tā aicināja uz liturģiju gan nedaudzos pilsētas krievus, gan savulaik arī Baltijas skolotāju semināra audzēkņus, kas atradās blakus baznīcai.
Lai arī celtne nepārsteidz ar izcilām mākslas vērtībām, skatienu piesaista kupola freskas, kā arī svētās Marijas, erceņģeļa Gabriēla un evaņģēlistu attēli ažūri kaltajos Cara vārtos.

 

Adrese: Kuldīga, Smilšu iela 14