Jokuma krogs (Blusu krogs, Kraukļu pienotava)

 

                                                     (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

 

Bijušais Jokuma krogs atrodas uz senā Cesvaines – Tirzas lielceļa. Krogus ēka savulaik pamatīgi pārbūvēta, tajā ierīkojot pienotavu. Piemērojot ēku pienotavas vajadzībām, tai izbūvēts otrais stāvs, mainīts jumta būvapjoms, kā arī izveidotas plašas logailas sākotnējā ēkas apjomā. 2020-os gados ēka izskatās pamesta.

Kā Blusu krogs šajā vietā tas pieminēts jau 1688.gada revīzijās un 1700.gada kartē. 1839.gada kartē tas iezīmēts jau kā Jokuma krogs. Iespējams, Jokuma krogs beidza darboties īsi pēc tam, kad 1900.gadā tika ieviests valsts spirta monopols.

1913. gadā Kraukļu pagasta piensaimnieku biedrība iznomā no Kraukļu muižas Jokuma kroga ēku, kur tajā pat gadā ierīko koppienotavu. 1925. gadā biedrība ēku iegūst īpašumā. Pienotava šeit darbojas līdz 1990-to gadu sākumam. (izmantots historia.lv)

 

Adrese: Madonas novads, Cesvaines pagasts, Jokums (koordinātes - 57.028473, 26.333372 )

 

Kurmāles Lejas-Zaļās ūdensdzirnavas

 

                                                                  (2018.gada foto)

 

                                                                                        (2019.gada foto)

                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V. S. foto)

                                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
 

 

Var teikt, ka dzirnavas atrodas Kuldīgā, bet pēc kartes tomēr skaitās Kurmāles pagastā. 1930-os gados tās piederēja Š.Goldingeram.

Kuldīgas laikraksts “Padomju dzimtene” 1985.gadā raksta: “Kurmāles mežniecībā dzīvojošais Arnolds Kampars šopavasar redakcijai atrakstīja satraukuma pilnu vēstuli. «Pagājušā gada rudenī tika nolaists dzirnavu dīķis pie Lejas-Zaļajām dzirnavām ar nolūku to iztīrīt un paplašināt. Izcirta baltalkšņus un viss. Dīķis tagad izskatās pēc purva pašā Aizputes ceļa malā. Šajā dīķi ziemoja meža pīles, kuras katru gadu tika uzskaitītas, arī rudenī te ielaidās dažu sugu meža pīles, kopskaitā ap četrdesmit. Datus sūtīja uz Rīgu, Zinātņu akadēmijas ornitologiem. Tagad lūdzu noskaidrot; kad rajona sadzīves pakalpojumu kombināta vadība (šī uzņēmuma pārziņā ir bijušo dzirnavu ēka un dīķis) noorganizēs, lai sāktu un arī pabeigtu dzirnavu dīķa atjaunošanu. Avārijas stāvoklī atrodas arī vecās dzirnavas, kas izceļas ar savu pielūžņotību un nekārtību.» Atbildi lūdzām vispirms no sadzīves pakalpojumu kombināta direktora vietnieka Leona Pļavnieka. Viņš paskaidroja, ka līdzekļu, darbaspēka un attiecīgas tehnikas trūkuma dēļ līdz šim minētos darbus nav bijis iespējams veikt. Tagad ir noslēgts līgums ar Ventas meliorācijas sistēmu pārvaldi, kas šogad apņēmusies dīķi atjaunot. To paredzēts iztīrīt, padziļināt (gan tikai tik daudz, lai būtu arī vajadzīgā notece), dīķa vidū izveidot saliņu, lai ūdensputni atkal šeit varētu iemājot. Savukārt Ventas meliorācijas sistēmu pārvaldē paskaidroja, ka pašlaik top nepieciešamā projekta dokumentācija. Ūdensdzirnavas darbošanās kārtībā vairs nav paredzēts atjaunot, jo iekārtas nolietojušās un jaunas pašlaik vairs nekur neizgatavo. Pašai ēkai nepieciešams kapitālais remonts. Līdzekļu trūkuma dēļ to vēl ne šogad, ne, domājams, arī nākamgad nebūs iespējams veikt. Pagaidām atsevišķās telpās dzīvo cilvēki, kuru pienākums būtu arī gādāt par ēkas apkārtnes sakoptību”.

Šis pats laikraksts 1986.gadā raksta: “Apsveicams ir Kuldīgas sadzīves pakalpojumu kombināta nodoms tuvākajā nākotne restaurēt Lejas-Zalās dzirnavas. Tad arī te dzirnavratu kā senāk griezīs ūdens”.

Skatoties uz ēku mūsdienās, izskatās, ka tā nav restaurēta ne tuvākā, ne tālākā nākotnē. Tā bijusi tikai tukša sadzīves pakalpojumu kombināta vadības muldēšana.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Kurmāles pagasts (koordinātes - 56.960486, 21.948338 )

Kuldīga, Kuldīgas-Skrundas šosejas izbūves piemiņas zīme

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1920. gadu vidū Kuldīga joprojām bija gandrīz izolēta no pārējām Latvijas apdzīvotajām vietām slikto zemesceļu un dzelzceļa neesamības dēļ. 1926. gadā tika atrisināta steidzamākā problēma – atjaunoti Pirmā pasaules kara laikā uzspridzinātie divi tilta pār Ventu laidumi, kuru pagaidu koka konstrukcijas jau bija nolietojušās un kļuvušas nedrošas. Nākamais solis ērtākas preču un pasažieru satiksmes nodrošināšanai bija laba ceļa izbūve uz kādu no tuvākajām dzelzceļa stacijām – Stendi vai Skrundu. Skrunda atradās tuvāk, tādēļ šoseju nolēma būvēt šajā virzienā. 1927. gadā Latvijas valdība atbalstīja līdzekļu piešķiršanu šosejas būvei, 1928. gada budžetā paredzot trešdaļu no aprēķinātās nepieciešamās summas. 35 kilometrus garā ceļa posma izbūves izmaksas tika rēķinātas robežās no 1 100 000 līdz 1 400 000 latu. Šoseju bija plānots uzbūvēt trīs gados, taču līdzekļu trūkuma dēļ ceļa būve ievilkās līdz pat 1936. gadam, kad tā beidzot tika pabeigta un svinīgi atklāta 6. septembrī. Kamēr noritēja ieilgusī šosejas būvniecība, uz Kuldīgu tika izbūvēts arī dzelzceļš.

 

Adrese: Kuldīga (koordinātes - 56.963285, 21.981480 )