1988.gadā laikrakstā “Oktobra karogs” jautā: “Ko darīt ar Kolberģa vecajām dzirnavām? Tur padoms nav tālu jāmeklē. Paraugieties, ko V. Ķirps, ko Kalncempju ļaudis ir izdarījuši ar Ates vecajām dzirnavām!” Tomēr tā arī dzirnavas nav atjaunotas.
Adrese: Alūksnes novads, Jaunalūksnes pagasts, Kolberģis (koordinātes - 57.440356, 27.118773 )
Mellužu parka un estrādes vēsture aizsākusies 1827. gadā, kad barons Kārlis fon Firkss uzbūvēja kūrmāju, kurā notika deju vakari, koncerti un arī teātra izrādes. Blakus kūrmājai atradās krogs, tirgus, kalēju darbnīca, veikali. 19. gs. 80. gados šeit izveidoja parku ar mazu paviljonu un nelielu koka estrādi, kurā notika brīvdabas koncerti. Pirmā pasaules kara laikā kūrmāja bija nodedzināta, bet koncerti Mellužu parkā atsākās 1922. gadā ar simfonisko programmu. 1938. gadā uzbūvēja jaunu estrādi un Piena paviljonu, labiekārtoja Mellužu parku. Intensīva koncertdzīve šeit notika līdz 1940.gadam, bet pēc kara estrādi atjaunoja 20.gs. 60.gados.
Mellužu brīvdabas estrāde ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tā ir viena no divām 20. gadsimta pirmās puses koka estrādēm, kas saglabājusies Baltijā (otra – Kuresārē, Igaunijā).
“Rīgas Jūrmalas vēstnesis” 1938.gada maijā raksta: “Kaut
jaunbūves apkārtne vēl dažādu būvmateriālu pilna un neaizbērta vēl palikusi
viena, otra pārdēstītā koka bedre, tomēr tagad jau var sacīt ka jaunā estrāde
un viņas pārveidojums piedod Mellužu parkam pavisam citu izskatu un ja agrāk
vecās estrādes izskata dēļ vien nevarējām atzīt šo parku par diezcik patīkamu,
tad tagad tas būs skaistākais parks visā Rīgas Jūrmalā. Liekas, ka ar estrādes
pārbūvēšanu būs lielā mērā arī pakalpots koncerta apmeklētājiem, kas tagad būs
vairāk pasargāti no tuvējās šosejas trokšņa. Būtu, protams, vēl patīkamāk, ja
vispār pret koncertdārziem mehāniskie satiksmes līdzekļi nelietotu brīdinājuma
signālus.
Līdzšinējos gados Mellužu koncertdārzā parasti bija 1 līdz 2 koncerti nedēļā,
tad turpretim šogad paredzēti 3 nedēļā. Nevar būt šaubu, ka jaunais pārbūvētais
dārzs iegūs apmeklētāju simpātijas un jācer, ka arī jaunā estrāde akustikas
ziņā apmierinās i mūziķus, i klausītājus”.
Adrese: Jūrmala, Mellužu prospekts 6
(Senāku gadu foto)
Tirgoņu ielas galā atrodas plaša, pret pludmali vērsta terase, kas celta historisma arhitektūras tradīcijās. Kopā ar terasi, kuras sienā jūras pusē izveidotas smailloka ailas, Jūras paviljons (arhitekts Arturs Medlingers (1880-1961)) ir viens no izteiksmīgākajiem pludmales arhitektūras objektiem. Vācbaltiešu izcelsmes arhitekts Arturs Mēdlingers divstāvu koka ēku būvējis jūgendstilā ar Jūrmalai raksturīgo stūra tornīti. Interesanti, ka Jūras paviljona terase savulaik kalpojusi arī kā „oficiālā terase” valsts mēroga goda viesu uzņemšanai. Uz šejieni skatīt līča horizontu, nebrienot smiltīs, prominences veda gan ceturtais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, gan pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. 1929. gadā – otrā Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala laikā – uz Jūras paviljona terases viesojās arī Zviedrijas karalis Gustavs V. Diemžēl 90. gados nams tika privatizēts un pārbūvēts par dzīvojamo platību, tā oriģinālie interjeri ir iznīcināti.
Adrese: Jūrmala, Tirgoņu iela 1