Aizkraukles pilskalns

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Pilskalns izveidots stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas stāvajā krastā, kur to no divām pusēm – austrumiem un rietumiem – norobežo divas upītes, kas Daugavas krastā izveidojušas dziļas gravas. 

Pirmie arheoloģiskie izrakumi Aizkraukles pilskalnā notikuši jau 1889. gadā. Līdzšinējie pētījumi Aizkraukles senvietu kompleksā ir ļāvuši secināt, ka šeit apdzīvotība aizsākusies jau vienu gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, bet vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumā tas ir bijis viens no nozīmīgākajiem Daugavas lībiešu zemju centriem, kas, ņemot vērā tā atrašanās vietu un lielo importa priekšmetu atradumu skaitu izrakumos, ir bijusi nozīmīga Daugavas ūdens ceļa sastāvdaļa.

1924. gadā pilskalnu uzmērīja pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Viņš norādījis, ka šo vietu nesauc par pilskalnu, jo par pilskalnu dēvējot netālo ordeņa pils vietu. Kā arī viņš min, ka gar pilskalna plakumam visapkārt stiepjas mūra pamati, kas gan atšķiroties no bruņinieku pils sienām.

1939. gadā Pēteris Stepiņš vadīja izrakumus senpilsētas teritorijā esošajā viduslaiku baznīcas vietā. Cita starpā tika atrasta Livonijas ordeņa landmaršala Andreasa Šteinberga kapa plāksne, uz kuras bija uzraksts “Andreass fon Šteinbergs — landmaršals 1375. gadā krita karagājienā, gāžoties kokam. Lūdziet par viņu”.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Skrīveru pagasts (koordinātes - 56.621588, 25.131191)

 

Aizkraukles luterāņu baznīca

 

                                                                   (192... gada foto)

                                                                     (1930-to gadu vidus vai beigu foto)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Aizkraukles pirmā koka baznīca celta 1680. gadā. Pirmā mūra baznīca tika uzcelta 1694. gadā. Jaunā baznīca tika nopostīta Ziemeļu kara sākumā, bet to atjaunoja neilgi pēc kara beigām. No 1896. līdz 1899. gadam baznīca tika pārbūvēta pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta, pēc pārbūves baznīca ieguva to plānojumu, kas ir saglabājies līdz mūsdienām — krustveida celtnes formu ar augstām smailloka logailām. Baznīca cieta Pirmajā pasaules karā, taču to līdz 1930. gadam daļēji atjaunoja. Dievnams cieta arī Otrajā pasaules karā — jaunajā, augstajā tornī esot ieskrējusi vācu lidmašīna. Tornis tiek sašķiebts, krusts norauts, bet lidmašīna nošūpojoties aizlido tālāk uz Rīgas pusi. Tornis sašķiebts bez krusta paliek visus padomju okupācijas gadus, bet atmodas laikā pēc 1995.gada tiek veikti apjomīgi torņa taisnošanas remontdarbi.

Baznīcā apskatāma 1943. gadā tapusī altārglezna "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam", kas ir pēdējais Augusta Annusa Latvijā tapušais darbs. Baznīcā uzstādītas memoriālās plāksnes novadniekiem — pulkvedim Jorģim Zemitānam un arhibīskapam Arnoldam Lūsim.

1988.gada laikrakstā “Komunisma uzvarā” rakstīts: “Kalnā stalti stāv Aizkraukles baznīca. Šī baznīca ir arhitektūras piemineklis un atrodas valsts aizsardzībā. Baznīcas apkārtnē appļauta zāle un... tas arī viss. Pati celtne izskatās bēdīgi - logi aiznagloti, sienas prasās pēc remonta. Labi, ka ir uzlikts jumts, citādi šī būve būtu nolemta bojā ejai. Bet gadsimta sākumā šī baznīca bija ļoti lepna.” Nākamajā gadā laikrakstā lasāms par labdarības koncertiem un ziedojumu vākšanu baznīcas remontam.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts (koordinātes - 56.618468, 25.145462 )