Aizkraukles pilskalns

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Pilskalns izveidots stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas stāvajā krastā, kur to no divām pusēm – austrumiem un rietumiem – norobežo divas upītes, kas Daugavas krastā izveidojušas dziļas gravas. 

Pirmie arheoloģiskie izrakumi Aizkraukles pilskalnā notikuši jau 1889. gadā. Līdzšinējie pētījumi Aizkraukles senvietu kompleksā ir ļāvuši secināt, ka šeit apdzīvotība aizsākusies jau vienu gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, bet vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumā tas ir bijis viens no nozīmīgākajiem Daugavas lībiešu zemju centriem, kas, ņemot vērā tā atrašanās vietu un lielo importa priekšmetu atradumu skaitu izrakumos, ir bijusi nozīmīga Daugavas ūdens ceļa sastāvdaļa.

1924. gadā pilskalnu uzmērīja pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Viņš norādījis, ka šo vietu nesauc par pilskalnu, jo par pilskalnu dēvējot netālo ordeņa pils vietu. Kā arī viņš min, ka gar pilskalna plakumam visapkārt stiepjas mūra pamati, kas gan atšķiroties no bruņinieku pils sienām.

1939. gadā Pēteris Stepiņš vadīja izrakumus senpilsētas teritorijā esošajā viduslaiku baznīcas vietā. Cita starpā tika atrasta Livonijas ordeņa landmaršala Andreasa Šteinberga kapa plāksne, uz kuras bija uzraksts “Andreass fon Šteinbergs — landmaršals 1375. gadā krita karagājienā, gāžoties kokam. Lūdziet par viņu”.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Skrīveru pagasts (koordinātes - 56.621588, 25.131191)