Katlakalna pagasta nams (Katlakalna tautas nams)

 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Katlakalna tautas nama ēka celta ap 1895. gadu kā pagasta nams. Pagastā darbību uzsāk Bibliotēkas, Kultūras, Lauksaimnieku, Piensaimnieku un citas biedrības.
1915. gadā ēka tiek pārbūvēta un izbūvēts 2 stāvs ar zāli un nelielu skatuvi. Vietējā inteliģence aktīvi iesaistās kultūras dzīves veidošanā. 1922. gada Pašvaldību likumā noteikts, ka pagasta padome ir atbildīga par tautas nama darbu, tas arī liek nopietnāk pievērsties kultūras dzīves plānošanai un realizācijai.
Tautas nams pārdzīvojis dažādas varas un laikus, taču 1976. gadā tautas namu likvidē un tā telpas tiek izmantotas citām vajadzībām. Tikai 1988. gadā, aktivizējoties Tautas Frontes Katlakalna nodaļas aktīvistiem, tiek uzsākts tautas nama atgūšanas un atjaunošanas process. Atgūtā tautas nama durvis tika vērtas 1989. gada 18. novembrī. Gadu gaitā nams tiek atjaunots, izremontēts un labiekārtots. Tautas namā ir zāle 120-150 skatītāju vietām un 2 nodarbību telpas, kurās mājvietu raduši amatiermākslas kolektīvi un interešu klubi.

2023.gadā durvis ver Tradīciju māja - vieta nodarbībām un tradīciju pasākumiem.

 

Adrese: Ķekavas novads, Katlakalns, Pļavniekkalna iela 35 

 

Rīga, Šķirotavas dzelzceļa stacija

 

                                                    (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

Tā būvēta 1905. gadā, sākotnēji saukta par "Dreiliņiem", tad par "Šķirošanu", līdz drīz pārdēvēta mums zināmajā vārdā. Šī ir Šķirotavas vēsturiskā sirds, un kādreiz, kā vēsta aculiecinieki, šajā nemaz ne tik sīkajā namā bija arī frizētava un kafejnīca ar spēļu automātiem. Nama austrumu sienas pamatos iebūvēts ģeodēziskais punkts (ar īpašu marķieri fiksēta atskaites vieta, pēc kuras mērītas vietējā vai Latvijas mēroga ģeotelpiskas struktūras) ar oriģinālo uzrakstu "Rīgas pilsētas līmetņošana".

Šķirotavas stacija bija viena no tām Rīgas stacijām, kur 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā lopu vagonos uz Sibīriju savu moku ceļu sāka tūkstošiem latviešu. Lai pieminētu padomju režīma upurus, apstādījumos pie Šķirotavas 1989.gadā uzstādīts piemiņas akmens. 2008.gada 14.jūnijā piemiņas vieta deportāciju upuriem tika atjaunota – tika izveidots jauns piemiņas ansamblis. Tās galvenais objekts ir piemineklis (mākslinieks A.Vīlipsons), kas veidots no tonēta betona un ir kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze.

 

Adrese: Rīga,  Lokomotīves iela 71

 

Rudbāržu dzelzceļa stacija

 

                                                               (1930-to gadu foto)

                                                                   (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

1932.gada “Latvijas kareivis” raksta: “Sākot ar 1. februāri, uz Liepājas-Saldus-Rīgas dzelzceļa līnijas atklātas jaunbūvētās Kalvenes un Rudbāržu staciju ēkas. Stacijas ēku telpu sadalījums praktisks un ērts. Apakšstāvā ierīkota stacijas priekšnieka kanceleja, dežūrtelpas, bagāžas telpas un bufete, bet otrā stāvā stacijas ierēdņu dzīvokļi. “

1942.gada martā “Kurzemes vārds” raksta par nelaimes gadījumu stacijā: “Vakarrīt Rudbāržu stacijā uz otrajām sliedēm stāvējis preču vilciens Nr. 470, kas bija ceļā uz Rīgu. Šai laikā pa pirmajām sliedēm stacijai tuvojies Liepājas virzienā pasažieru vilciens. Stacijas pr-ka palīgs Aleksandrs Priedītis paņēmis zizli un gājis dot zīmi preču vilciena lokomotīves vadītājam. 1. ceļa sliedes viņš krustojis 5—6 metru attālumā no pasažieru vilciena lokomotīves. Viņam slīdējusi kāja un tas pakritis. Priedītis vēl paspējis piecelties, bet lokomotīve uzdrāzusies virsū un viņu rāvusi 10 metrus sev līdzi. Vilcienu apturēja un Priedīti izvilka no lokomotīves apakšas. Izrādījās, ka viņš ticis samērā viegli cauri: plecā izmežģīta labā roka, sadauzīta galva un kontuzēts ķermenis. Pasažieru vilcienā Priedīti noveda Liepājā, kur to nogādāja pilsētas slimnīcā. Tur noskaidroja, ka ievainojumi dzīvību neapdraud.”

 

Adrese:  Dienvidkurzemes novads, Kalvenes pagasts (koordinātes - 56.652673, 21.825824 )