(1930-to gadu foto)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
1930. gadu sākumā draudze sava priekšnieka A.Jaunbērza vadībā nolemj
neatjaunot Pirmajā pasaules karā (1915) sagrauto 1185.gadā celto baznīcu
(pārbūvēta 1879) Daugavas krastā, bet būvēt jaunu baznīcu Ikšķiles centrā,
netālu no dzelzceļa. Tiek nopirkta zeme un izsludināts celtnes projekta
konkurss. Tajā uzvar arhitekts Pauls Kundziņš.
1931. gada 28.jūnijā tiek ielikts baznīcas pamatakmens. Darbus vada
Ogres būvuzņēmējs Jānis Stārķis. Celtniecība izmaksā 48000 latu. Šajā laikā
draudze, kurā ir 400 locekļu, notur dievkalpojumus Tīnūžu muižas zālē.
1933.gada 12.novembrī baznīcas iesvētīšanā piedalās arhibīskaps Jānis
Grīnbergs. Altāgleznas "Dod mums savu svētību, Jēzu!" autors ir
ikšķilietis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jānis Kuga. 1934.gadā
baznīcas tornī uzstāda Liepājas kara ostas darbnīcās izgatavoto zvanu ar
uzrakstu "Skani mums rītos, skani svētvakaros!". 1935.gadā netālu no
altāra ziemeļu pusē atklāj piemiņas plāksni 52 bojā gājušiem Pirmā pasaules
kara un Latvijas atbrīvošanas cīņu upuriem - Ikšķiles draudzes locekļiem. 1938.gadā
draudzē ir 1200 locekļi. 1943.gadā Ikšķiles baznīcā uzstādītas jaunas elektriskās ērģeles, kuras draudze ieguvusi no Liepājas (bij. Garnizona
draudzes).
Pēc draudzes darbības pārtraukšanas 1960.gadu vidū, baznīcas ēkā tiek
ierīkota (1968) Valsts bibliotēkas grāmatu krātuve, kur tā atrodas līdz
1998.gada 5.novembrim. Altārglezna un rituāla trauki glabājas Rundāles pils
muzejā.
1989.gada 16.februārī notiek draudzes darbības atjaunošanas kopsapulce. 1991.gada
15.maijā draudze kā reliģiska organizācija tiek reģistrēta Tieslietu
ministrijā. Dievkalpojumi notiek Ikšķiles kultūras biedrības namā. 1994.gada
11.jūlijā baznīcas ēku iekļauj valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.
1999.gada 24.decembrī draudze atgriežas baznīcas telpās.
Adrese: Ogres novads, Ikšķile, Kalēju iela 1
.jpg)
.jpg)
