1930. gadu sākumā draudze sava priekšnieka A.Jaunbērza vadībā nolemj neatjaunot Pirmajā pasaules karā (1915) sagrauto 1185.gadā celto baznīcu (pārbūvēta 1879) Daugavas krastā, bet būvēt jaunu baznīcu Ikšķiles centrā, netālu no dzelzceļa. Tiek nopirkta zeme un izsludināts celtnes projekta konkurss. Tajā uzvar arhitekts Pauls Kundziņš.
1931. gada 28.jūnijā tiek ielikts baznīcas pamatakmens. Darbus vada Ogres būvuzņēmējs Jānis Stārķis. Celtniecība izmaksā 48000 latu. Šajā laikā draudze, kurā ir 400 locekļu, notur dievkalpojumus Tīnūžu muižas zālē.
1933.gada 12.novembrī baznīcas iesvētīšanā piedalās arhibīskaps Jānis Grīnbergs. Altāgleznas "Dod mums savu svētību, Jēzu!" autors ir ikšķilietis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jānis Kuga. 1934.gadā baznīcas tornī uzstāda Liepājas kara ostas darbnīcās izgatavoto zvanu ar uzrakstu "Skani mums rītos, skani svētvakaros!". 1935.gadā netālu no altāra ziemeļu pusē atklāj piemiņas plāksni 52 bojā gājušiem Pirmā pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas cīņu upuriem - Ikšķiles draudzes locekļiem. 1938.gadā draudzē ir 1200 locekļi. 1943.gadā Ikšķiles baznīcā uzstādītas jaunas elektriskās ērģeles, kuras draudze ieguvusi no Liepājas (bij. Garnizona draudzes).
Pēc draudzes darbības pārtraukšanas 1960.gadu vidū, baznīcas ēkā tiek ierīkota (1968) Valsts bibliotēkas grāmatu krātuve, kur tā atrodas līdz 1998.gada 5.novembrim. Altārglezna un rituāla trauki glabājas Rundāles pils muzejā.
1989.gada 16.februārī notiek draudzes darbības atjaunošanas kopsapulce. 1991.gada 15.maijā draudze kā reliģiska organizācija tiek reģistrēta Tieslietu ministrijā. Dievkalpojumi notiek Ikšķiles kultūras biedrības namā. 1994.gada 11.jūlijā baznīcas ēku iekļauj valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. 1999.gada 24.decembrī draudze atgriežas baznīcas telpās.
Adrese: Ogres novads, Ikšķile, Kalēju iela 1
