Smiltene, Bērensa dzimtas kapliča pilsētas kapos

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Bērensa kapliča atrodas Smiltenes luterāņu kapsētā. Tā ir Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes muižas pārvaldnieka Bērensa dzimtas kapliča. Kapličas iekšpusi rotā igauņu tēlnieka Ludviga Veiceberga veidotais Kristus tēls, bet pašas kapličas arhitekts ir Konstantīns Pēkšēns. Kapliča celta 1896.gadā. Kapličā apbedīts Gotlībs Bērens (mir. 1892) un viņa sieva Antonija Bērensa (mir. 1870).

 

Adrese: Smiltene, Vaļņu iela 11, Smiltenes pilsētas kapi

 

Lazdiņu muiža (Variņu medību pils, Falkenstein, Lasden)

 

                                                              (Lazdiņu muiža senāk)

                                                                                 (2020.gada foto)

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Lazdiņu pusmuiža jeb Lazdiņu pils celta 1881.gadā. Tā piederējusi Palsmanes muižai. Tā kā pusmuiža izmantota medībām, te tikuši turēti medību suņi. Otrā pasaules kara laikā ēkā atradusies vācu karaspēka lazarete.

Izrādās, ka īpašums Lazdiņu pils (pils, saimniecības ēka un zeme) ir Smiltenes novada domes bilancē, tikai šogad (2014.) vēl ir jāsakārto īpašuma attiecības, laikraksts “Dienas bizness” noskaidrojis pašvaldībā.

Visbēdīgākais skats uz bijušo barona trīsstāvu pili paveroties no fasādes puses. Ēkai nav durvju. Tikpat «aklām acīm» pretī veras logi, jo palikuši bez stikliem. Dažviet iebrucis dakstiņu jumts, un iekštelpas bojā lietus ūdens. Mājas aizmugurē jumtam uzgāzies liels, vēl augošs koks.

«Problēma ir tāda, ka neviens pagastā pat īsti nezina, kam tā pils pieder,» stāstījis kāds vietējais. «Pirms vairākiem gadiem pāris draugu no Rīgas interesējās, vai nevarētu šo ēku nopirkt, rakstīja iesniegumus pagasta pārvaldei, taču saņēma atbildi, ka objekts ir kultūrvēsturisks, un, cik zinu, iesniegumi netika tālāk izskatīti. Tad jāvaicā, vai tādu kultūrvēsturisku objektu drīkstēja novest līdz pussabrukušam stāvoklim? Pirms kādiem deviņiem gadiem to vēl daudzmaz varēja glābt. Vajadzēja iekonservēt jumtu, sataisīt notekas, un viss būtu bijis kārtībā,» paudis pagasta iedzīvotājs.

Tagad esot sabrukušas arī oriģinālās koka kāpnes uz otro stāvu. Zemē krīt starpstāvu pārsegumu gali, raujot līdzi krāsnis.

Pagasta iedzīvotājs aicinājis atbildīgās amatpersonas savest ēku - vēstures liecinieci - kārtībā vai arī nodot to privatizācijai. «Ja kādam tāda interese būtu, tad tikai vietas un zemes dēļ, jo ēka ir sabrukusi,» pavēstījis Variņu pagasta pārvaldnieks, bijušais Variņu pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins. Viņš atcerējies, ka Variņu pagasta padomei īpašumu Lazdiņu pils savulaik atdeva uzņēmums Smiltenes MRS, bet pēc Smiltenes novada izveidošanas tas pārgāja novada domes pārziņā.

«Ko tad mēs pagasta padomes laikā ar to ēku varējām darīt? Papīri toreiz nebija līdz galam sakārtoti,» sacījis U. Birkenšteins. (no www.db.lv 2014.gadā)

 

Adrese: Smiltenes novads, Variņu pagasts (koordinātes - 57.311244, 26.219249)

 

Pauls Līvens - Smiltenes muižas īpašnieks, pilsētas patriots un labdaris

 

                                                                    (Pauls Līvens)

                                     (Piemineklis muižas centrā, fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto) 

                           (Plāksne pie pilsētas slimnīcas, fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Pauls Līvens (1875-1963) cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Līveniem. Dzimis 1875. gada 12. aprīlī Sanktpēterburgā Krimuldas muižas īpašnieka Paula Hermaņa fon Līvena (1821—1881) un viņa sievas Natālijas, dzimušas fon der Pālenas (1842—1920), ģimenē. 1893. gadā viņa māte nopirka Smiltenes muižu un 1895. gadā to uzdāvināja Paulam. 1899. gadā, ieguvis Pēterburgas Politehniskā institūta ceļbūves inženiera diplomu, Pauls fon Līvens ieradās Smiltenē uz pastāvīgu dzīvi. Viņš savas muižas zemi sadalīja atsevišķos zemes gabalos un iznomāja tos Smiltenes iedzīvotājiem mūža rentē. 1901. gadā Līvens uzcēla Smiltenes spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla  un dāvināja pilsētai Smiltenes slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1903. gada 14. septembrī, atklājot Smiltenes slimnīcu, viņš teicis: „Es neesmu te uzcēlis fabriku, kas man nestu peļņu, es neesmu te uzcēlis ēku priekam, es esmu uzcēlis ēku, kurā jūs visi nāksiet, līdznesdami savas sāpes. Lai Dievs dod, ka jūs visi aizietu no šejienes smaidīdami, tomēr būs daudzi, kas ienāks paši, bet kurus iznesīs piederīgie un draugi."

Krievijas–Japānas kara (1904—1905) laikā viņš izveidoja brīvprātīgo vienību ar pārvietojamo lazareti un devās sniegt palīdzību Mandžūrijas kaujas laukos ievainotajiem. Tur viņš iepazinās ar žēlsirdīgo māsu Natāliju fon Taubi jeb Lilī un 1905. gadā abi apprecējās. Pēc atgriešanās Latvijā viņu ģimenē piedzima meita Marija (Rīgā 1907. gadā) un dēls Leonīds (Smiltenē 1909. gadā). 1911. gadā ar Paula Līvena finansiālu atbalstu izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru, 1913. gadā Abula hidroelektrostaciju ar derivācijas kanālu. Kad Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā lielinieki apcietināja P. Līvenu, muižas ļaudis esot devušies pie sardzes vīriem ar lūgumu viņu atbrīvot.

Pēc atbrīvošanas Pauls Līvens ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, kur 1919. gada 13. septembrī viņa sievai Rostokā piedzima dēls Aleksandrs. Smiltenes muižu Latvijas valdība nacionalizēja un pēc 1920. gada zemes reformas 1922. gadā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu. 1925. gadā Pauls Līvens atgriezās atkal dzimtenē un iesniedza Dzelzceļu virsvaldei lūgumu pieņemt viņu darbā. Ar Liepājas - Glūdas dzelzceļa būves vadītāja inž. J.Leimaņa atbalstu viņu iecēla par šīs līnijas 5. distances priekšnieku. Apmeties Perbonē pie Rudbāržiem, viņš, vienkāršos apstākļos ar savu dzīvesbiedri dzīvodams, savus uzdevumus veicis ļoti apzinīgi un lietpratīgi. 1926. gada beigās vipš tomēr darbu atstājis un
aizbraucis uz Beļģiju.

Pauls Līvens miris 1963. gada 11. maijā Londonā, apglabāts Ganersberijas kapsētā. Bet Smiltene vēl līdz mūsdienām ir pateicīga viņam par ieguldījumu pilsētas attīstībā. Smiltenes muižas centrā ir viņam veltīts piemineklis, pie slimnīcas ir piemiņas plāksne.

Avīzes ziņu par Paula Līvena nāvi papildināja norādījums, ka pēc viņa vēlēšanās izvadīšanai pēdējā gaitā Londonā bija aicināti kā latviešu luterāņu, tā arī latviešu pareizticīgo mācītājs. Pieminēts arī, ka aizgājēja dēls Leonīds ir Londonas latviešu luterāņu draudzes loceklis, un ka aizgājēja māsas latviešu valodā sirsnīgi sarunājušās ar mūsu tautiešiem, kas piedalījušies bērēs. (Izmantoti materiāli no 1964.gada aprīļa izdevuma “Tehnikas apskats”)