Zvejniekciema vidusskola

                                                                 (1963.gada foto)

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Skola atklāta 1963./1964. gadā. Tā būvēta pēc arhitektes Martas Staņas projekta, celtnes formu veidojot līdzīgu kuģim.

Žurnāls “Māksla” 1963.gada jūlijā raksta: “Pa egļu dzīvžogā ieskauto melno šosejas lenti jau no agra rīta dodas mazie Zvejniekciema iedzīvotāji. Šogad viņu ceļi uz visiem laikiem šķīrās no vecās skolas trim ēkām, kas atradās ciema dažādos nostūros. Rudenī, mācības atsākot, gan jaunāko, gan vecāko klašu skolēnu ceļa mērķis ir kopējs – jaunuzceltā skola tieši pretī Zvejniekciema kultūras namam.
Arteļa «Zvejnieks» būvbrigādes vīri paveikuši lielu darbu. Tam nepagurdama sekojusi projekta galvenā arhitekte Marta Staņa. Viņa labi pazīstama kā prasmīga un iejūtīga iekštelpu izveidotāja un noformētāja. Šajā nozarē arhitekte daļu savu zināšanu un praktiskās pieredzes atdevusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņiem. Tagad M. Staņas vadībā aug interjeru meistaru jaunā maiņa Mākslas akadēmijā.

Lielu uzmanību M. Staņa veltījusi Zvejniekciema izaugsmei. Ciemata plānojums, milzīgā kluba ēka un tagad skola - lūk, kas ilgus gadus arhitektei jo bieži lika iegriezties Zvejniekciemā. Liekas, ka vietējo apstākļu un ciemata attīstības perspektīvu pārzināšana ļāva tik brīvi un vērienīgi raisīties radošajai domai, strādājot pie skolas projekta un sekojot tā īstenošanai.
Jauno celtni jau apskatījuši simtiem ekskursantu, kuri ciemojušies pie zvejniekiem. Visu vērtējums ir atzinīgs - interesanti, lietderīgi, gaumīgi. Lai gan republikas pilsētās un laukos ir uzcelts ne mazums jaunu skolu, šī ir atšķirīga un savdabīga.
Arhitektu M. Staņas, J. Ģintera un T. Nikovska (abi ir līdzautori) uzdevums bija izstrādāt eksperimentālu projektu, pielietot jaunākās atziņas skolu projektēšanas un celtniecības praksē. Plānojumam bija jābūt tādam, lai nākotnē vidusskolas vietā būtu iespējams iekārtot zivju rūpniecības speciālskolu, kas, zvejas ostai un zivju apstrādāšanas fabrikai augot, nodrošinātu tās ar kvalificētiem speciālistiem. Tāpat bija jāņem vērā, ka celtniecības darbus zvejnieku arteļa būvbrigāde veiks saviem spēkiem bez sarežģītiem celtniecības mehānismiem.
Projektu realizēs trijās kārtās. Pirmā celtniecības kārta pabeigta — jaunajā skolas ēkā var mācīties līdz 300 skolēnu. Tā šķiet kā atsevišķs ķēdes posms, kuram pievienosies vēl viens mācību telpu korpuss (tad skolā varēs mācīties vairāk nekā 500 skolēnu). Sporta zāle skolēniem un ciemata jauniešiem ar tribīnēm 250 skatītājiem solās ansambli pilnveidot, bet ansambļa raksturīgākās iezīmes skaidri saskatāmas jau šodien.

Ja skolas ēku vērosim tikai garām braucot, tad par tās lielumu un telpisko risinājumu nevarēsim gūt pilnīgu priekšstatu. Pret šoseju frontāli pavērstais divstāvu korpuss ir tikai viena, pati augstākā ēkas daļa. Galvenā ieeja, garderobe, mācību telpas un ēdamzāle ar virtuvi ieprojektētas atsevišķās vienstāva ēkas daļās. Tādējādi katrai telpai vai telpu grupai ir rastas vislabākās izgaismošanas iespējas un pareizākā orientācija pret debess pusēm, rastas ērtas funkcionālās saistības.

Projekta autoriem izdevies ļoti interesanti sakārtot atsevišķas ēkas daļas vienā veselā, organiski iekļaut arhitektoniskajā ansamblī pret šoseju pavērsto saimniecības pagalmu un vecu liepu grupu, kur paredzētas mācības brīvā dabā un rotaļas.

Brīvi izkārtotais ēkas daļu grupējums sekmējis mācību norisi. Ir visas iespējas dalīt skolēnus pa vecuma grupām, darba trokšņi galdniecības un metālapstrādāšanas darbnīcās (tām ir atsevišķas izejas uz saimniecības pagalmu) netraucē mācības klasēs vai kabinetos. Administrācijas telpas un skolotāju istaba, kā arī bibliotēka un lasītava otrajā stāvā ir atšķirtas no galvenajām skolēnu plūsmām un čalām. Ikkatrā atsevišķā telpu grupā paredzētas istabas skolotājiem un mācību līdzekļiem, kā arī tiešas izejas uz āru.

Mēs bieži runājam par mūsdienu arhitektūras principu — «saplūdināt» iekštelpu ar āru. Patiešām, šeit to redzam vērienīgi īstenotu — jaunajā skolā ir tāda sajūta, it ka daba būtu «ienākusi» ikvienā telpā, kļuvusi par tās neatņemamu sastāvdaļu un noskaņas radītāju.

Telpiskās kompozīcijas izteiksmību papildina koloristiskais risinājums. Arhitekte M. Staņa vēlreiz apliecinājusi savu labo gaumi un lielisko krāsu izjūtu. Izvēlētās krāsas ir košas, priecīgas, tādas, kas bērniem viegli uztveramas. Ļoti spilgts, bet neuzmācīgs ir oranži sarkanīgais tonis ēkas fasādēs. Tas iepriecinoši papildina apkārtnes ainavu. Mācību klasēs un kabinetos izvēlēti mierīgi krasu toņi. Toties gaiteņos un citās telpās, kur skolēni atrodas brīvajā laikā, parasti viena siena ir ļoti spilgtā krāsā. Ja logs ir augstu virs grīdas, tad starp radiatoru un palodzi izveidota spilgti nokrāsota josla.

Kā zīmējumā, tā arī krāsās atturīgi un gaumīgi veidoti sienu dekorējumi vestibilā un terasē pie izejas uz rotaļu pagalmu. Guaša tehnikā darinātais gleznojums harmoniski iekļaujas plašajā, gaišajā vestibilā. Dekorējumus izgatavojuši Mākslas akadēmijas studenti vasaras prakses laikā. Metāla kaluma dzeramā ūdens strūklaka, kas atrodas vestibilā un kokgriezuma staba rotājums ēdamzālē jauki kontrastē ar vienkāršajām un lakoniskajām interjera formām. Tie ir Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņu darbi. Iepriecinoši, ka studentu un diplomandu darbi atraduši konkrētu pielietojumu.
Visapkārt jaunajai skolai ir iekopti zālieni, koku stādījumi, smaržīgu ziedu dobes, betona plātņu un grants celiņi. Tas liecina, ka celtnieki laikus aizvākuši būvgružus, lai jau pirmajā skolas dienā bērni ieraudzītu pilnīgi pabeigtu skolas ēku un uzpostu skolas apkārtni”.

 

Adrese: Saulkrastu novads, Zvejniekciems, Atpūtas iela 1

 
 

Skultes osta Zvejniekciemā

 

                                                       (Skultes ostas akmens jūras krastā)

                                                     (Skultes ostas akmens 2024.gadā jaunajā vietā, V.S. foto)

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Doma par ostas ierīkošanu Vidzemes jūrmalā radās 1911. gadā, un pēc jūras dibena izpētes par izdevīgāko vietu tika atzīta tā sauktā Silandža rāva Skultē, pie Aģes grīvas. Šajā vietā jau no veciem laikiem kuģi meklēja patvērumu vētras laikā. Ostas veidošanu izjauca Pirmais pasaules karš, un tikai 1937. gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis viesojās Vidzemes jūrmalas pagastos, viņš uzskatīja, ka jauno zvejnieku patvēruma ostu jābūvē šeit, Skultē. Viņš pats izraudzījās kādu milzīgu akmeni, kuru pēc attiecīgas noslīpēšanas iemūrēs jaunajā ostas molā ar iegravētiem uzrakstiem par būves gaitu. Ostas būvdarbi uzsākās jau 1937. gada rudenī un ilga divus gadus. Vispirms tika uzbūvēts dienvidu mols, pēc tam ziemeļu mols un bagarēts jūras dibens. Molu būvi Jūrniecības departaments uzticēja darbņēmim Paulim Skultem. Padziļināšanas darbus departaments uzdeva a/s «Vairogs». Skultes ostu kopā ar jauno kopžāvētavu atklāja 1939. gada 7.oktobrī, par ko vēsta jūras krastā celtais piemiņas akmens, kurā iekaltie vārdi vēsta: “Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta, Jūrniecības departamenta celta, tapa Skultes zvejnieku osta. 1937–1939.”

Vēlākos gados akmens bija nonācis jūras dzelmē, bet to izvilka ārā un uzstādīja citā vietā – skvērā, kur to var apskatīt ikviens interesents.

 

Adrese: Saulkrastu novads, Zvejniekciems (koordinātes akmenim 57.313953, 24.413804 , ostai 57.317947, 24.407463 )

 

Zvejniekciema kultūras nams

 

                                                                (1950-to gadu foto)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Kultūras nama pamati tika likti 1952. gadā, taču materiālu trūkuma dēļ to cēla ilgi – 5 gadus. Kad namu 1956. gada 8. novembrī atklāja, tas bija viens no modernākajiem ne vien Rīgas rajonā, bet visā Latvijā. Centrālā telpa kultūras namā ir lielā skatītāju zāle 700 skatītājiem. Kultūras namu zvejnieku kolhoza „Zvejnieks” vajadzībām projektēja arhitekte Marta Staņa (1913–1972), funkcionālisma piekritēja, kas projektējusi arī Dailes teātra ēku Rīgā. Marta Staņa Zvejniekciemā projektējusi arī divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem, Zvejniekciema vidusskolu un mākslinieku Postažu ģimenes vasarnīcu.

1957.gada 13.janvāra „Darba balss” raksta: „Tā ir grandioza četrstāvu celtne ar kopējo tilpumu 15 tūkstoši kubikmetru. Centrālo vietu klubā aizņem 460 kvadrātmetrus lielā skatītāju zāle ar balkonu, kur var novietoties līdz 700 skatītāju. Zāle aizņem ēkas vidusdaļā divus augšstāvus. Tā kā tā domātā ne vien sapulcēm un izrādēm, bet arī citāda veida sarīkojumiem, piemēram dejām, grīdas pacēlums ir tikai amfiteātra daļā. Iespējama arī foajē telpu savienošana ar skatītāju zāli, atverot saveramās durvis. Kā skatītāju zāles papildinājums kalpo kluba telpu gaitenis virs foajē telpām. Zālē plaša skatuve teātra izrādēm, koncertiem un kino. Noņemot priekšskatuves grīdas klāju, tiek radīta telpa orķestra novietošanai. Kino projekcijas telpas novietotas virs amfiteātra un paredzētas diviem stacionāriem šaurfilmu projekciju aparātiem. Zem skatītāju zāles atrodas telpas bibliotēkai un lasītavai. Tās griestus balsta pusotra stāva augstas divu rindu dekoratīvas kolonnas. Blakus bibliotēkai un lasītavai atrodas sporta zāle, vestibils un garderobe. Ēkas apakšstāvu galos iekārtotas arteļa pārvaldes telpas, prāva sēžu zāle un telpas dažādu pulciņu nodarbībām, bet starpstāvā auditorija 50—60 klausītājiem, telpas mācību un uzskates līdzekļiem un citām vajadzībām. Ēkā iekārtota centrālā apkure, elektriskā apgaismošana, ūdensvads, kanalizācija un citas labierīcības”.

 

Adrese: Saulkrastu novads, Zvejniekciems,  Atpūtas iela 1b