Skola atklāta 1963./1964. gadā. Tā būvēta pēc arhitektes Martas Staņas projekta, celtnes formu veidojot līdzīgu kuģim.
Žurnāls “Māksla” 1963.gada jūlijā raksta: “Pa egļu dzīvžogā ieskauto melno šosejas lenti jau no agra rīta dodas
mazie Zvejniekciema iedzīvotāji. Šogad viņu ceļi uz visiem laikiem šķīrās no
vecās skolas trim ēkām, kas atradās ciema dažādos nostūros. Rudenī, mācības
atsākot, gan jaunāko, gan vecāko klašu skolēnu ceļa mērķis ir kopējs – jaunuzceltā
skola tieši pretī Zvejniekciema kultūras namam.
Arteļa «Zvejnieks» būvbrigādes vīri paveikuši lielu darbu. Tam
nepagurdama sekojusi projekta galvenā arhitekte Marta Staņa. Viņa labi
pazīstama kā prasmīga un iejūtīga iekštelpu izveidotāja un noformētāja. Šajā
nozarē arhitekte daļu savu zināšanu un praktiskās pieredzes atdevusi Rīgas
lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņiem. Tagad M. Staņas vadībā aug interjeru
meistaru jaunā maiņa Mākslas akadēmijā.
Lielu uzmanību M. Staņa
veltījusi Zvejniekciema izaugsmei. Ciemata plānojums, milzīgā kluba ēka un
tagad skola - lūk, kas ilgus gadus arhitektei jo bieži lika iegriezties
Zvejniekciemā. Liekas, ka vietējo apstākļu un ciemata attīstības perspektīvu
pārzināšana ļāva tik brīvi un vērienīgi raisīties radošajai domai, strādājot
pie skolas projekta un sekojot
tā īstenošanai.
Jauno celtni jau apskatījuši simtiem ekskursantu,
kuri ciemojušies pie zvejniekiem. Visu vērtējums ir
atzinīgs - interesanti, lietderīgi, gaumīgi. Lai gan
republikas pilsētās un laukos ir uzcelts ne mazums jaunu skolu, šī ir atšķirīga un savdabīga.
Arhitektu M. Staņas, J. Ģintera un T. Nikovska (abi ir
līdzautori) uzdevums bija izstrādāt eksperimentālu
projektu, pielietot jaunākās atziņas skolu projektēšanas un celtniecības praksē. Plānojumam bija jābūt
tādam, lai nākotnē vidusskolas vietā būtu iespējams
iekārtot zivju rūpniecības speciālskolu, kas, zvejas
ostai un zivju apstrādāšanas fabrikai augot, nodrošinātu tās ar kvalificētiem speciālistiem. Tāpat bija jāņem
vērā, ka celtniecības darbus zvejnieku arteļa būvbrigāde veiks saviem spēkiem
bez sarežģītiem celtniecības mehānismiem.
Projektu realizēs trijās kārtās. Pirmā celtniecības kārta pabeigta — jaunajā skolas ēkā var mācīties līdz
300 skolēnu. Tā šķiet kā atsevišķs ķēdes posms, kuram
pievienosies vēl viens mācību telpu korpuss (tad skolā
varēs mācīties vairāk nekā 500 skolēnu). Sporta zāle
skolēniem un ciemata jauniešiem ar tribīnēm 250
skatītājiem solās ansambli pilnveidot, bet ansambļa raksturīgākās iezīmes
skaidri saskatāmas jau šodien.
Ja skolas ēku vērosim tikai garām braucot, tad par tās lielumu
un telpisko risinājumu nevarēsim gūt pilnīgu priekšstatu. Pret šoseju frontāli pavērstais divstāvu korpuss ir tikai viena,
pati augstākā ēkas daļa. Galvenā ieeja, garderobe,
mācību telpas un ēdamzāle ar virtuvi ieprojektētas atsevišķās
vienstāva ēkas daļās. Tādējādi katrai telpai vai telpu
grupai ir rastas vislabākās izgaismošanas iespējas un pareizākā orientācija
pret debess pusēm, rastas ērtas funkcionālās saistības.
Projekta autoriem izdevies ļoti interesanti sakārtot
atsevišķas ēkas daļas vienā veselā, organiski iekļaut arhitektoniskajā
ansamblī pret šoseju pavērsto saimniecības pagalmu un vecu
liepu grupu, kur paredzētas mācības brīvā dabā un rotaļas.
Brīvi izkārtotais ēkas daļu grupējums sekmējis
mācību norisi. Ir visas iespējas dalīt skolēnus pa
vecuma grupām, darba trokšņi galdniecības un
metālapstrādāšanas darbnīcās (tām ir atsevišķas izejas uz saimniecības pagalmu) netraucē mācības klasēs
vai kabinetos. Administrācijas telpas un skolotāju istaba, kā arī bibliotēka
un lasītava otrajā stāvā ir atšķirtas no galvenajām skolēnu
plūsmām un čalām. Ikkatrā atsevišķā telpu grupā paredzētas istabas skolotājiem
un mācību līdzekļiem, kā arī tiešas izejas uz āru.
Mēs bieži runājam par mūsdienu arhitektūras principu —
«saplūdināt» iekštelpu ar āru. Patiešām, šeit to redzam
vērienīgi īstenotu — jaunajā skolā ir tāda sajūta,
it ka daba būtu «ienākusi» ikvienā telpā, kļuvusi par tās neatņemamu sastāvdaļu un noskaņas
radītāju.
Telpiskās kompozīcijas
izteiksmību papildina koloristiskais risinājums. Arhitekte M. Staņa vēlreiz apliecinājusi savu labo gaumi un lielisko krāsu izjūtu. Izvēlētās krāsas
ir košas, priecīgas, tādas, kas bērniem viegli uztveramas. Ļoti spilgts, bet neuzmācīgs ir oranži sarkanīgais
tonis ēkas fasādēs. Tas iepriecinoši papildina apkārtnes ainavu. Mācību klasēs un kabinetos izvēlēti mierīgi krasu toņi. Toties
gaiteņos un citās telpās, kur skolēni atrodas brīvajā
laikā, parasti viena siena ir ļoti spilgtā krāsā.
Ja logs ir augstu virs grīdas, tad starp radiatoru un palodzi
izveidota spilgti nokrāsota josla.
Kā zīmējumā, tā arī krāsās atturīgi un gaumīgi veidoti sienu dekorējumi vestibilā un terasē pie izejas uz
rotaļu pagalmu. Guaša tehnikā darinātais gleznojums harmoniski iekļaujas
plašajā, gaišajā vestibilā. Dekorējumus izgatavojuši
Mākslas akadēmijas studenti vasaras prakses laikā. Metāla kaluma dzeramā ūdens
strūklaka, kas atrodas vestibilā un kokgriezuma staba rotājums ēdamzālē jauki
kontrastē ar vienkāršajām un lakoniskajām interjera
formām. Tie ir Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņu darbi. Iepriecinoši, ka studentu un diplomandu darbi atraduši
konkrētu pielietojumu.
Visapkārt jaunajai skolai ir iekopti zālieni, koku stādījumi,
smaržīgu ziedu dobes, betona plātņu un grants celiņi. Tas liecina, ka celtnieki laikus aizvākuši būvgružus, lai jau pirmajā
skolas dienā bērni ieraudzītu pilnīgi pabeigtu skolas ēku un uzpostu skolas apkārtni”.
Adrese: Saulkrastu novads, Zvejniekciems, Atpūtas iela 1
