04.08.24

Zvejniekciema kultūras nams

 

                                                                (1950-to gadu foto)


                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Kultūras nama pamati tika likti 1952. gadā, taču materiālu trūkuma dēļ to cēla ilgi – 5 gadus. Kad namu 1956. gada 8. novembrī atklāja, tas bija viens no modernākajiem ne vien Rīgas rajonā, bet visā Latvijā. Centrālā telpa kultūras namā ir lielā skatītāju zāle 700 skatītājiem. Kultūras namu zvejnieku kolhoza „Zvejnieks” vajadzībām projektēja arhitekte Marta Staņa (1913–1972), funkcionālisma piekritēja, kas projektējusi arī Dailes teātra ēku Rīgā. Marta Staņa Zvejniekciemā projektējusi arī divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem, Zvejniekciema vidusskolu un mākslinieku Postažu ģimenes vasarnīcu.

1957.gada 13.janvāra „Darba balss” raksta: „Tā ir grandioza četrstāvu celtne ar kopējo tilpumu 15 tūkstoši kubikmetru. Centrālo vietu klubā aizņem 460 kvadrātmetrus lielā skatītāju zāle ar balkonu, kur var novietoties līdz 700 skatītāju. Zāle aizņem ēkas vidusdaļā divus augšstāvus. Tā kā tā domātā ne vien sapulcēm un izrādēm, bet arī citāda veida sarīkojumiem, piemēram dejām, grīdas pacēlums ir tikai amfiteātra daļā. Iespējama arī foajē telpu savienošana ar skatītāju zāli, atverot saveramās durvis. Kā skatītāju zāles papildinājums kalpo kluba telpu gaitenis virs foajē telpām. Zālē plaša skatuve teātra izrādēm, koncertiem un kino. Noņemot priekšskatuves grīdas klāju, tiek radīta telpa orķestra novietošanai. Kino projekcijas telpas novietotas virs amfiteātra un paredzētas diviem stacionāriem šaurfilmu projekciju aparātiem. Zem skatītāju zāles atrodas telpas bibliotēkai un lasītavai. Tās griestus balsta pusotra stāva augstas divu rindu dekoratīvas kolonnas. Blakus bibliotēkai un lasītavai atrodas sporta zāle, vestibils un garderobe. Ēkas apakšstāvu galos iekārtotas arteļa pārvaldes telpas, prāva sēžu zāle un telpas dažādu pulciņu nodarbībām, bet starpstāvā auditorija 50—60 klausītājiem, telpas mācību un uzskates līdzekļiem un citām vajadzībām. Ēkā iekārtota centrālā apkure, elektriskā apgaismošana, ūdensvads, kanalizācija un citas labierīcības”.

 

Adrese: Saulkrastu novads, Zvejniekciems,  Atpūtas iela 1b

 

Preiļu linu fabrika

 

                                                               (1950-to gadu foto)

                                                                                  (2024.gada foto)

 

1952. gadā Preiļos sāka celt linu fabriku Daugavpils ielā uz bijušā mašīnu-traktoru stacijai un A.Pavlovičam piederošā 25 ha zemes gabala. 1955.gada decembrī sāka darboties pirmais linu apstrādes agregāts, bet 1956. gada februārī rūpnīcu nodeva ekspluatācijā. Darbs bija 30 strādniekiem. Fabrika gatavoja triju veidu produkciju; garšķiedru, īsšķiedru un būvniecības pakulas, ko eksportēja uz Beļģiju, Holandi, Angliju un Japānu.
1986.gadā linu fabrika nonāca jaunizveidotās agrofirmas „Krāsnij Oktjabrj” pārvaldībā. Izejvielu trūkuma un energoresursu dārdzības dēļ 1993.gadā rūpnīca nonāca finansiālās grūtībās un  pārtrauca darbu. Lauksaimniecības ministrija, kam uzņēmums piederēja, neveiksmīgi mēģināja to pārdot ārzemju investoriem. 1994. gadā tika nolemts fabriku pārdot izsolē. 1995. gada martā Latvijas Privatizācijas aģentūra apstiprināja Preiļu linu rūpnīcas privatizācijas noteikumus, paredzot uzņēmumu pārdot par vienu latu. Tajā pašā gadā Valsts Preiļu linu fabriku  nopirka Preiļu SIA „ Remontbūvniecības komerckompānija „(RBKK). Izveidojās akciju sabiedrība „Lini”, kurā iesaistījās SIA RBKK un SIA LinEx (Ludzas linu rūpnīca). Tika plānota daudzpusīga linšķiedras pārstrāde. Taču, izejvielas trūkuma un linu pirmsapstrādes produkcijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ, rūpnīca linu pārstrādi bija spiesta pārtraukt. 2015.gada februārī Preiļu novada būvvaldē tika akceptēts linu fabrikas ēku un būvju nojaukšanas projekts. Līdz ar to Preiļu linu fabrika beidza pastāvēt.

1953.gadā vietējais laikraksts raksta: “Tagad jau redzami iezīmējas linu fabrikas kopskats. Pilnīgi pabeigta garāžas ēkas, kantora, ēdnīcas, kalēju darbnīcas un noliktavas sienu izbūve, izbūvēts pirmais ūdens torņa stāvs, gandrīz pilnīgi pabeigta arī fabrikas galvenā korpusa būve. Līdz Staļina Konstitūcijas dienai celtnieki apņēmušies nodot ekspluatācijā arī 3 dzīvojamās mājas”.

 

Adrese: Preiļi, Daugavpils iela 64


 

Pļaviņu dzelzceļa stacija

 

                                                                 (191... gada foto)

                                                                                    (1928.gada foto)


                                                       (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

Stacija «Stukmaņi» (Stockmannshof) tika uzbūvēta līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils būvniecību 1861. gadā. Ar Stukmaņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa izbūvi 1899. gadā šeit sākās īpaša rosība. 1919. gadā stacijas oficiālais nosaukums kļuva «Pļaviņas». Otrā pasaules kara laikā stacija tika izpostīta. jauna stacijas ēka uzbūvēta 1950. gadā.

 

Adrese: Pļaviņas, Stacijas iela  4 (koordinātes 56.616915, 25.716675 )