1952. gadā Preiļos sāka celt linu fabriku Daugavpils
ielā uz bijušā mašīnu-traktoru stacijai un A.Pavlovičam piederošā 25 ha
zemes gabala. 1955.gada decembrī sāka darboties pirmais linu apstrādes agregāts, bet
1956. gada februārī rūpnīcu nodeva ekspluatācijā. Darbs bija 30 strādniekiem.
Fabrika gatavoja triju veidu produkciju; garšķiedru, īsšķiedru un būvniecības
pakulas, ko eksportēja uz Beļģiju, Holandi, Angliju un Japānu.
1986.gadā linu fabrika nonāca jaunizveidotās agrofirmas „Krāsnij Oktjabrj”
pārvaldībā. Izejvielu trūkuma un energoresursu dārdzības dēļ 1993.gadā rūpnīca
nonāca finansiālās grūtībās un pārtrauca darbu. Lauksaimniecības
ministrija, kam uzņēmums piederēja, neveiksmīgi mēģināja to pārdot ārzemju investoriem.
1994. gadā tika nolemts fabriku pārdot izsolē. 1995. gada martā Latvijas
Privatizācijas aģentūra apstiprināja Preiļu linu rūpnīcas privatizācijas
noteikumus, paredzot uzņēmumu pārdot par vienu latu. Tajā pašā gadā Valsts
Preiļu linu fabriku nopirka Preiļu SIA „ Remontbūvniecības
komerckompānija „(RBKK). Izveidojās akciju sabiedrība „Lini”, kurā iesaistījās
SIA RBKK un SIA LinEx (Ludzas linu rūpnīca). Tika plānota daudzpusīga
linšķiedras pārstrāde. Taču, izejvielas trūkuma un linu pirmsapstrādes
produkcijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ, rūpnīca linu pārstrādi bija
spiesta pārtraukt. 2015.gada februārī Preiļu novada būvvaldē tika akceptēts
linu fabrikas ēku un būvju nojaukšanas projekts. Līdz ar to Preiļu linu fabrika
beidza pastāvēt.
1953.gadā vietējais laikraksts raksta: “Tagad jau redzami iezīmējas linu fabrikas kopskats. Pilnīgi pabeigta garāžas ēkas, kantora, ēdnīcas, kalēju darbnīcas un noliktavas sienu izbūve, izbūvēts pirmais ūdens torņa stāvs, gandrīz pilnīgi pabeigta arī fabrikas galvenā korpusa būve. Līdz Staļina Konstitūcijas dienai celtnieki apņēmušies nodot ekspluatācijā arī 3 dzīvojamās mājas”.
Adrese: Preiļi, Daugavpils iela 64
