Jūrmala, Ķemeru pareizticīgo baznīca

 

                                                             (1900-to gadu sākuma foto)

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1892. gada 9.jūlijā  Rīgas un Mītavas bīskaps Arsēnijs iesvētīja apbūves vietu un baznīcas pamatu ielikšanu. Arhitektūras projekta un tāmes aprēķināšanu, kā arī būvniecības dokumentācijas sagatavošanu bez maksas veica tā laika pazīstamais arhitekts V. Lunskis. Viņa vadībā celtniecības darbi tika veikti ātri. Pēc gada dievnams bija uzcelts. Tas atradās gleznainā vietā senu ozolu ielenkumā. Veiksmīgais arhitektonisko formu savienojums, ēkas elementu kompaktums, ieskaitot zvanu torni, pasvītroja stilistisko vienotību un atstāja vislabāko iespaidu.

 

Adrese: Jūrmala, Ķemeri, Katedrāles laukums 1

 

Jūrmala, Ķemeru luterāņu baznīca

 

                                                            (1900-to gadu sākuma foto)

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ar Ķemeru sēravotu iestādes vadītāja Dr. F. fon Berga un R. Polmaņa gādību 1897.gadā uzbūvēja luterāņu baznīcu ar 500 vietām, kas toreiz bija vienīgā Ķemeru mūra ēka.  Baznīca celta pēc inženiera Heinriha Šēla projekta historisma arhitektūras tradīcijās, stilistiski tuva neogotikai. Iesvētīta 1897. gada 2. jūnijā un sākuma periodā bija atvērta tikai kūrorta sezonas laikā vasarās. Parasti dievkalpojumi svētdienās no rīta notika vācu valodā, bet pēcpusdienā latviešu valodā. Bieži dievkalpojumus Ķemeros noturēja mācītāji, kas kūrortā uzturējās dziedniecības nolūkos.

Ķemeru baznīcas pagalmā tika apbedīti Pirmā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki, 1924. gada 14. septembrī atklāja pieminekli obeliska veidā. Vienā pusē uz plāksnes rakstīti vārdi: „1915.—1917. Varoņu slava nemirst mūžīgi. Šeit dus 80 latvju strēlnieki, miruši varoņu nāvē cīņā pret vāciešiem no 2. Rīgas, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkiem. Neaizmirsti arī tu viņus.” Otrā pusē krustoti palmu zari un šķēpi. Vēlāk baznīcas otrā pusē apbedīti 1919. gada maijā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie kapteiņa Zolta rotas karavīri. P.Zolts vēlāk pārapbedīts dzimtas kapos Mazsalacā.

1929. gada 21. janvārī Ķemeru draudze kļuva patstāvīga, bet mācītājs tai bija kopīgs ar Slokas draudzi. Draudzes locekļu skaits izauga no 200 līdz apmēram 1000. Otrā pasaules kara laikā baznīcu skāra trīs artilērijas šāviņi.

2000. gadā tika saremontēts baznīcas tornis, 2001. gadā uzlikts jumta segums sakristejai, bet 2005. gadā pabeidza klāt jumta segumu visam dievnamam. Kāpnes pie ieejas sakristejā atjaunoja 2006. gadā. 2008. gada vasarā tika izgaismots baznīcas tornis, kā arī tiek nodots galīgajai apstiprināšanai baznīcas žoga restaurācijas projekts. 2009. gada jūnijā tiek veikta baznīcas iekšienes arhitektoniskā izpēte, lai varētu meklēt finansējumu baznīcas iekšienes kapitālajam remontam. 2014. gadā uzsāka baznīcas iekšienes restaurācijas darbus.

 

Adrese: Jūrmala, Ķemeri, Andreja Upīša iela 18

 

Dobeles Vecā aptieka

 

                                                                (1930-to gadu foto)

                                                                              (1960-to gadu foto)

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Aptieka dibināta 1806. gadā. Toreiz tās adrese bija Baznīcas iela 4, bet mūsdienās – Baznīcas iela 12. Laika gaitā iela saukta arī par Aizsargu ielu un Pētera Stučkas ielu. 1929. gadā aptiekas telpas tika paplašinātas un izremontētas. 1930-os gados tā skaitījās viena no glītākajām Latvijā. Pie aptiekas bija ierīkota ķīmiski - farmaceitiska laboratorija, kurā vairumā gatavoti dažādi farmaceitiskie preparāti - tabletes, pulveri, ekstrakti.

Atļauju Dobeles pirmās aptiekas atvēršanai no Kurzemes guberņas pārvaldes saņēma Jelgavas sudrabkaļa dēls provizors Maune. Līdz 1939. gadam tai bijuši dažādi īpašnieki: jau pieminētais provizors Johans Gothars Maune (1806-1813), ķirurgs Johans Pēters Matejs (1813-1815), provizors Georgs Gotfrīds Rībens (1815-1821), Dr. med. Ludvigs Otto (1821 – 1824), provizors Konstantīns Alberts Brenners (1825-1849), K. Brennera atraitne (1849-1851), provizors Alberts Konstantīns Brenners (1851 – 1878), provizors Konstantīns Brenners (1878-1886), provizors Valentīns Grenctāls (1886 – 1928), V. Grenctāla mantinieki: provizors Vladimirs Mamonovs, Eiženija Hansli (dzimusi Mamonova) un Aleksandra Mozere (dzimusi Mamonova) (1928- 1931),  provizors Vladimirs Mamonovs (1931 – 1939). Vēlāk aptieka turpinājusi darbību dažādos formātos – gan kā a/s “Utag” (vācu laikā), gan kā pašvaldībai piederoša iestāde, bet padomju okupācijas gados aptieku nacionalizēja un pakļāva Galvenajai aptieku pārvaldei (GAP).

Deviņdesmitajos gados ēkā atradies grāmatu veikals “Apogs”, veikals “Dāvis” un janiešu centrs. Pēc jauniešu centra pārvietošanas uz ēku Tirgus laukumā 2a, tā vietā atvērusies šūšanas darbnīca un gaļas veikals. Aptieka šajā adresē atrodas arī šobrīd (tikai ne vairs Vecā aptieka, bet Mēness aptieka), kas izvietota vecās aptiekas ēkas galā, divstāvu ēkā. Skatot 19. un 20.gadsimta mijas Dobeles pastkartes, redzams, ka šis apbūves posms jau sākotnēji bijis vecās aptiekas piebūve, tobrīd gan vienstāva. Dobeles novada muzeja krājumā rodama arī 1960. gadā uzņemta fotogrāfijas kopija, kurā redzams, ka aptiekas gals jau ir divstāvīgs un otrā stāva augstumā lasāms uzraksts “Aptieka”.

 

Adrese: Dobele, Baznīcas iela 12