Dobeles Vecā aptieka

 

                                                                (1930-to gadu foto)

                                                                              (1960-to gadu foto)

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Aptieka dibināta 1806. gadā. Toreiz tās adrese bija Baznīcas iela 4, bet mūsdienās – Baznīcas iela 12. Laika gaitā iela saukta arī par Aizsargu ielu un Pētera Stučkas ielu. 1929. gadā aptiekas telpas tika paplašinātas un izremontētas. 1930-os gados tā skaitījās viena no glītākajām Latvijā. Pie aptiekas bija ierīkota ķīmiski - farmaceitiska laboratorija, kurā vairumā gatavoti dažādi farmaceitiskie preparāti - tabletes, pulveri, ekstrakti.

Atļauju Dobeles pirmās aptiekas atvēršanai no Kurzemes guberņas pārvaldes saņēma Jelgavas sudrabkaļa dēls provizors Maune. Līdz 1939. gadam tai bijuši dažādi īpašnieki: jau pieminētais provizors Johans Gothars Maune (1806-1813), ķirurgs Johans Pēters Matejs (1813-1815), provizors Georgs Gotfrīds Rībens (1815-1821), Dr. med. Ludvigs Otto (1821 – 1824), provizors Konstantīns Alberts Brenners (1825-1849), K. Brennera atraitne (1849-1851), provizors Alberts Konstantīns Brenners (1851 – 1878), provizors Konstantīns Brenners (1878-1886), provizors Valentīns Grenctāls (1886 – 1928), V. Grenctāla mantinieki: provizors Vladimirs Mamonovs, Eiženija Hansli (dzimusi Mamonova) un Aleksandra Mozere (dzimusi Mamonova) (1928- 1931),  provizors Vladimirs Mamonovs (1931 – 1939). Vēlāk aptieka turpinājusi darbību dažādos formātos – gan kā a/s “Utag” (vācu laikā), gan kā pašvaldībai piederoša iestāde, bet padomju okupācijas gados aptieku nacionalizēja un pakļāva Galvenajai aptieku pārvaldei (GAP).

Deviņdesmitajos gados ēkā atradies grāmatu veikals “Apogs”, veikals “Dāvis” un janiešu centrs. Pēc jauniešu centra pārvietošanas uz ēku Tirgus laukumā 2a, tā vietā atvērusies šūšanas darbnīca un gaļas veikals. Aptieka šajā adresē atrodas arī šobrīd (tikai ne vairs Vecā aptieka, bet Mēness aptieka), kas izvietota vecās aptiekas ēkas galā, divstāvu ēkā. Skatot 19. un 20.gadsimta mijas Dobeles pastkartes, redzams, ka šis apbūves posms jau sākotnēji bijis vecās aptiekas piebūve, tobrīd gan vienstāva. Dobeles novada muzeja krājumā rodama arī 1960. gadā uzņemta fotogrāfijas kopija, kurā redzams, ka aptiekas gals jau ir divstāvīgs un otrā stāva augstumā lasāms uzraksts “Aptieka”.

 

Adrese: Dobele, Baznīcas iela 12

 

Jūrmala, piemineklis kapteiņa P.Zolta rotas kaujas vietā Kauguros

 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                      (Pieminekļa atklāšanas brīdis 1934.gada 25.novembrī)
 

 

Piemineklis atklāts 1934. gada 25. novembrī. Pieminekli izkala akmeņkalis Paegle. Akmens lejasdaļā iestiprināta plāksne ar tekstu: "ŠEIT KRITA PAR LATVIJU 1919. GADA 18. MAIJĀ L.O.K. KAPTEINIS ZOLTS PAULIS", tālāk minēti citi kritušie - Edvards Grīntāls, Andrejs Melngalvis, Fricis Siliņš, Jānis Kārkliņš un Žanis Pūlits. 1948. gadā piemineklis nopostīts. Pēc atjaunošanas to atklāja 1989. gada 18.maijā, restaurācijas projekta autors - arhitekts J.Alberts.
Paulis Zolts bija kapteinis, 3. atsevišķā (studentu) bataljona 2. rotas komandieris. Dzimis 1880. gadā Sēļu pagastā, krievu-japāņu kara dalībnieks, apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem. Kritis 1919. gada 18. maijā pie Kauguriem. Apglabāts pa kreisi no ieejas Ķemeru luterāņu baznīcā, no kurienes vēlāk pārapbedīts ģimenes kapos Mazsalacā. Apbalvots par 1919. gada. 18. maija durkļu cīņu pie Kauguriem. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

 

Jūrmala, Kaugurciema iela 6