Dobeles Valsts ģimnāzija

 

                                                           (No 1939.gada tūrisma ceļveža)

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1841. gadā tika dibināta Dobeles baznīcas skola, kuru vadīja baznīcas ērģelnieki, tāpēc to izvietoja ērģelnieka mājā. Ilgus gadus par skolas vadītāju bija Pēteris Francmanis, kura dzimtas pēcteči ir devuši lielu ieguldījumu gan izglītības, gan medicīnas attīstībā Dobelē.

Dr. Edgaram Francmanim pieder ideja par vidusskolas nepieciešamību Dobelē. Pēc Brīvības cīņām, līdzīgi kā daudzviet citur Latvijā, tika pieņemts lēmums veicināt izglītības un lauksaimniecības attīstību. 1921. gada 24. jūlijā pēc Skolas padomes komitejas locekļa E. Francmaņa ierosinājuma valde pieņēma lēmumu par vienotās Latvijas skolas dibināšanu Dobelē ar vidusskolas un lauksaimniecības nodaļām. Par toreizējās Dobeles pilsētas ģimnāzijas dibināšanas brīdi uzskata laiku, kad 1922. gada 15. martā tika parakstīts līgums starp Izglītības Ministriju un Dobeles pilsētas valdi.

Pirmajā vidusskolas klasē mācības uzsāka 17 jauniešu. Par skolas direktoru tika iecelts J. Kamols. Tā bija reālā tipa ģimnāzija, kurā lielu vērību veltīja dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām. Visa pilsētas ģimnāzijas saime (skolotāji un skolēni) atradās tagadējā Dobeles Mūzikas skolas ēkā Skolas ielā 2. Pilsētas valde iegādājās šo ēku savā īpašumā, jo aizvien pieaugošais skolēnu skaits radīja nepieciešamību pēc papildus telpām. 1937. gadā skolas ēka ieguva 2. stāvu un tagadējo izskatu.

1938. gada 12. jūnijā tika iemūrēts pamatakmens tagadējai ģimnāzijas ēkai Dzirnavu ielā 2, kurā tolaik bija plānots izvietot Dobeles pilsētas un pagasta pamatskolu. Skolas projekta autors bija toreizējais Izglītības Ministrijas būvtehniskā biroja vadītājs Indriķis Blankenburgs. Ēkai paredzēta ar 4-stāviem un visām modernām labierīcībām, kabinetiem, vingrošanas telpām. Tā paredzēta 500 skolēniem. 1938.gada 8.jūnija „Zemgales balss” toreiz rakstīja” „Divkāršas svinības Dobelē būs svētdien, 12.jūnijā — Dobeles novada dziesmu svētki un pamatakmena likšana un iesvētīšana  Dobeles 6 kl. pamatskolas jaunajai ēkai”.

Otrais pasaules karš ieviesa korekcijas pilsētas iedzīvotāju plānos. No skolas telpām pazuda jebkura simbolika, kas liecināja par neatkarīgu Latviju. Vācu karaspēka ienākšanas laikā tikai sagrauta dobelnieku cerības uz pamatskolu jaunuzceltajā ēkā. 1943. gadā vācieši šeit ierīkoja slimnīcu karaspēka vajadzībām. Atjaunojoties padomju okupācijai skolēni mācījās dažādas ēkās Dobelē. 1949. gadā 25 ģimnāzisti kopā ar ģimenēm tika izsūtīti uz Sibīriju.

 

Adrese: Dobele, Dzirnavu iela 2

 

Cēsis, ēka Rīgas ielā 8

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Nav zināms, kad celta līdzšinējā koka ēka. Pirms Pirmā pasaules kara ēkā bija K. Gailīša veikals. Tajā varēja iegādāties svaigus un žāvētus augļus, dārzeņus, šokolādi, konfektes, puķes. 1913. gada janvārī kungu un dāmu garderobes darbnīcu te atvēra J. Klūge.
Latvijas Republikas laikā, 20.gadsimta 20-os gados, ēkā bija Veidemaņa apavu veikals,  V. Altīša elektrotehniskā darbnīca. Namā atradās arī Strunkes ieroču un velosipēdu darbnīca. 1930-os gados Rīgas ielā 8 telpas saviem veikaliem īrēja D. Caunīte, Emīlija Mieriņa, M. Streistermanis kurvju un birstu darbnīcai. Visilgākais īrnieks, no 1931. - 1940. gadam, bija zeltkalis un pulksteņmeistars Pēteris Ķipēns. Savā veikalā sākumā viņš tirgoja sudraba karotes, pulksteņus, bet vēlāk arī valsts elektrotehniskās fabrikas "VEF" radio aparātus un to piederumus.

 

Adrese: Cēsis, Rīgas iela 8

 

Carnikava, krasta aizsardzības nocietinājumi

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Atrodas Carnikavā pie Gaujas ietekas Rīgas Jūras līcī.

Latvijas armijas Sapieru pulka celtie (1938.g.) dzelzsbetona nocietinājumi jeb kaponieri bija Latvijas armijas krasta aizsardzības sistēmas elements. Paredzēti pretinieka apšaudīšanai ar ložmetējiem divos dažādos virzienos. Tie bija slepeni un grūti pamanāmi militāri objekti.

Pēc 1. pasaules kara Latvijas armijai vēl nebija spēcīgas kara flotes. Jūras robeža bija gara, un krastu aizsardzība kļuva sarežģīta. Galvenais uzsvars tika likts uz Rīgas aizsardzību no pretinieka flotes uzbrukumiem. Daugavgrīvas un Mangaļsalas artilērijai bija jāapšauda pretinieku kuģi, kas mēģinātu ielauzties Daugavas grīvā, savukārt atbalsta punkti pie Lielupes (Jūrmalā) un Gaujas ietekas jūrā (Carnikavā) apturētu pretinieka desantu. Krasta aizsardzībai bija viens, speciāli aprīkots bruņuvilciens, kas sniegtu artilērijas atbalstu un papildspēkus Saulkrastu vai Jūrmalas virzienā. Stratēģisku vietu nocietināšanas nolūks bija pastiprināt ieroču darbību, izmantojot speciālas būves un apvidus priekšrocības. Krasta aizsardzības fortifikācija tika izvietota plašā teritorijā, lai samazinātu pretinieka ietekmi kara gadījumā.

Mūsdienās dabas parka „Piejūra” teritorijā var aplūkot vairākas retas un labi saglabātas fortifikācijas būves.

 

Adrese:  Ādažu novads, Carnikavas pagasts (koordinātes - 57.149792, 24.259193 )