Carnikava, krasta aizsardzības nocietinājumi

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Atrodas Carnikavā pie Gaujas ietekas Rīgas Jūras līcī.

Latvijas armijas Sapieru pulka celtie (1938.g.) dzelzsbetona nocietinājumi jeb kaponieri bija Latvijas armijas krasta aizsardzības sistēmas elements. Paredzēti pretinieka apšaudīšanai ar ložmetējiem divos dažādos virzienos. Tie bija slepeni un grūti pamanāmi militāri objekti.

Pēc 1. pasaules kara Latvijas armijai vēl nebija spēcīgas kara flotes. Jūras robeža bija gara, un krastu aizsardzība kļuva sarežģīta. Galvenais uzsvars tika likts uz Rīgas aizsardzību no pretinieka flotes uzbrukumiem. Daugavgrīvas un Mangaļsalas artilērijai bija jāapšauda pretinieku kuģi, kas mēģinātu ielauzties Daugavas grīvā, savukārt atbalsta punkti pie Lielupes (Jūrmalā) un Gaujas ietekas jūrā (Carnikavā) apturētu pretinieka desantu. Krasta aizsardzībai bija viens, speciāli aprīkots bruņuvilciens, kas sniegtu artilērijas atbalstu un papildspēkus Saulkrastu vai Jūrmalas virzienā. Stratēģisku vietu nocietināšanas nolūks bija pastiprināt ieroču darbību, izmantojot speciālas būves un apvidus priekšrocības. Krasta aizsardzības fortifikācija tika izvietota plašā teritorijā, lai samazinātu pretinieka ietekmi kara gadījumā.

Mūsdienās dabas parka „Piejūra” teritorijā var aplūkot vairākas retas un labi saglabātas fortifikācijas būves.

 

Adrese:  Ādažu novads, Carnikavas pagasts (koordinātes - 57.149792, 24.259193 )

 

Dobeles luterāņu baznīca

 

                                                                 (1930-to gadu foto)

 

                                                               

                                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

 

Baznīca celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Tā ir vairākkārt pārbūvēta un tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907. gadā. 1908.gadā no Berlīnes ieradies montieris un jaunajā baznīcas tornī uzstādīja no Vācijas atvestu pulksteni ar četrpusīgu ciparnīcu. Pulksteņa ierīkošanai 500 rubļu bija dāvājusi toreizējā Dobeles pasta priekšnieka Šiffera kundze Emīlija.
 
20.gadsimta sākumā Dobeles baznīcā bija trīs zvani, taču Pirmā pasaules kara laikā tos evakuēja uz Krieviju, un tie pazuda. Dobeles baznīcas tornī jaunu zvanu uzstādīja tikai 1927.gadā. Tas bija izliets Bohumā, Vācijā. Uz zvana ir devīze: "Modini. Mudini. Mierini." Mācītājs Jānis Strautmanis, iesvētot baznīcas zvanu, vēlējis: "Lai zvans modina bez mitēšanās dobelniekus no grēka miega, mudina uz atgriešanos pie Dieva un mierina bēdīgos un nesaderīgos."
 
Līdz vāciešu izceļošanai no Latvijas 1939.gadā, baznīcā darbojās vācu un latviešu draudze ar saviem mācītājiem.
 
Baznīcā apskatāmi unikāli mākslas darbi. Altārglezna "Golgāta", ko izgatavojis H.Kīperts pēc K.Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas altārgleznas oriģināla (1864.), Filipam Drahenfelsam veltīta epitāfija (16., 17. gs. mija), kuras autors ir B.Bodekers, Annas Dorotejas fon Tīzenhauzenas (1648.) kapa plāksne; kristāmtrauka pamatne (18. gs.); piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1925). Mākslas darbu klāstu 2013.gadā papildināja advokāta Andra Grūtupa dāvinātais granīta svečturis Svētā grāla formā. Gadu iepriekš par viņa ziedojumiem tika renovēta baznīcas fasāde. Dobeles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 

 

Adrese: Dobele, Baznīcas iela 1

 

Allažu pagastnams

 

                                                                 (Pagastnams senāk)

                                                                                  (2023.gada Google foto)

 

Pagastnams atradies iepretim Allažu skolai. Ēka saglabājusies līdz mūsdienām, bet laikam kā privāta dzīvojamā māja. Mūsdienās pašvaldības ēka atrodas citur.

 

Adrese: Siguldas novads. Allažu pagasts, Allaži, Skolas iela 6