(1930-to gadu foto)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
Baznīca celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra
Valtera fon Pletenberga pavēles. Tā ir vairākkārt pārbūvēta un tagadējo izskatu
torņa smaile ieguvusi 1907. gadā. 1908.gadā no Berlīnes ieradies montieris un jaunajā
baznīcas tornī uzstādīja no Vācijas atvestu pulksteni ar četrpusīgu ciparnīcu.
Pulksteņa ierīkošanai 500 rubļu bija dāvājusi toreizējā Dobeles pasta
priekšnieka Šiffera kundze Emīlija.
20.gadsimta sākumā Dobeles baznīcā bija trīs zvani, taču Pirmā pasaules kara
laikā tos evakuēja uz Krieviju, un tie pazuda. Dobeles baznīcas tornī jaunu
zvanu uzstādīja tikai 1927.gadā. Tas bija izliets Bohumā, Vācijā. Uz zvana ir
devīze: "Modini. Mudini. Mierini." Mācītājs Jānis Strautmanis,
iesvētot baznīcas zvanu, vēlējis: "Lai zvans modina bez mitēšanās
dobelniekus no grēka miega, mudina uz atgriešanos pie Dieva un mierina bēdīgos
un nesaderīgos."
Līdz vāciešu izceļošanai no Latvijas 1939.gadā, baznīcā darbojās vācu un
latviešu draudze ar saviem mācītājiem.
Baznīcā apskatāmi unikāli mākslas darbi. Altārglezna "Golgāta", ko
izgatavojis H.Kīperts pēc K.Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas altārgleznas
oriģināla (1864.), Filipam Drahenfelsam veltīta epitāfija (16., 17. gs. mija),
kuras autors ir B.Bodekers, Annas Dorotejas fon Tīzenhauzenas (1648.) kapa
plāksne; kristāmtrauka pamatne (18. gs.); piemiņas plāksne Pirmajā pasaules
karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1925). Mākslas
darbu klāstu 2013.gadā papildināja advokāta Andra Grūtupa dāvinātais granīta
svečturis Svētā grāla formā. Gadu iepriekš par viņa ziedojumiem tika
renovēta baznīcas fasāde. Dobeles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis.
Adrese: Dobele, Baznīcas iela 1
