Cēsu Viesīgās biedrības nams

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Nams ilgu laiku ir bijis Cēsu pilsētas un rajona kultūras centrs.
Tā vēsture saistās ar Cēsu Viesīgo biedrību, kura 1912.gadā nopirka no Cēsu pilsmuižas īpašnieka šo gruntsgabalu par 3300 rubļiem. Nama projektu izstrādājis viens no pirmajiem latviešu arhitektiem A. Malvess. 1919.gadā te izvietojās vācu armijas daļas. Nams stipri cieta 1919. gada jūnijā Cēsu kauju laika. Taču jau 1921. gadā namu atjaunoja un ierīkoja tam laikam modernu skatuvi un zāli ar 1000 vietām. 20.gadsimta 30. gadu ceļvežos ēka vērtēta kā Cēsu greznākais nams. Mūsdienās namam ir moderna piebūve un te atrodas Cēsu koncertzāle.

 

Adrese: Cēsis,  Raunas iela 12

 

Cēsis, grāfa Zīversa īres nams

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Namu cēlis pazīstamais Cēsu būvuzņēmējs Jānis Meņģelis. No 1870-iem gadiem īpašums piederēja Cēsu pilsmuižas īpašniekam grāfam Emanuelam Zīversam (1817-1909), kura laikā uzcēla mūra namu un kuru viņš novēlēja savam mazdēlam grāfam Aleksandram Zīversam (1879-?). 1888.gada vasarā avīzē bijis sludinājums, ka namā tiek izīrētas telpas tirgotavai, krogam un dzīvokļiem. 1917. gadā namu īpašumā ieguva Tērbatas banka, bet no 1921. gada līdz 1940. gadam nams piederēja Jetei Krenicai (1877-1935) un viņas ģimenei. Pēc viņas nāves īpašumu līdzīgās daļās mantoja viņas pieci bērni. Mūsdienās ēkā atrodas Latvijas Universitātes Cēsu filiāle.

 

Adrese: Cēsis, Lielā Katrīnas iela 2

 

Bauskas rātsnams

 

                                                (Rātsnams pēc torņa un otrā stāva nojaukšanas)

                                                        (Rātsnama atjaunošanas darbi - aptuvenis 2011.gads)

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1615. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs piešķīra Bauskai privilēģiju celt rātsnamu. Celtniecība sākās 1616.gadā.  Tajos laikos šis ir bijis krāšņākais un greznākais rātsnams visā hercogistē. Ēkas pirmajā stāvā atradās svaru un mēru telpa, bet otrajā stāvā atradās rātes kungu sēžu zāle. 

Gadiem ejot un ēkai novecojot, pēc vairāk kā 200 gadiem rātsnams bija nonācis ļoti bēdīgā stāvoklī, tuvu sabrukumam, tādēļ 19.gadsimta otrajā pusē tika nojaukts bojātais tornis, bet 1871. gadā - arī ēkas otrais stāvs. Tika saglabāts tikai ēkas pirmais stāvs, kurš kalpoja kā ugunsdzēsēju inventāra glabātuve un vēlāk šeit tikai ierīkotas dažādas tirgotavas. Šādā izskatā ēka nostāvēja līdz pat 2010. gadam, kad sākās rātsnama rekonstrukcija. Par rātsnama atjaunošanu runas sākās jau 1980-to gadu beigās, pat tika noteikts rekonstrukcijas sākšanas gads – 1990., bet acīmredzot tā arī nekas netika izdarīts līdz pat 2010.gadam.

Bauskas rātsnams ir mūsdienās vienīgais rekonstruētais 17. gadsimta rātsnams Latvijā. Tas kalpo gan reprezentācijai, gan kā apskates objekts.

 

Adrese: Bauska, Rātslaukums 1